Nesen sērfoju pa neta plašumiem un uzdūros galerijai par Holivudas zvaigznēm - sievietēm sakarīgā vecumā, kas nevēlas bērnus - un tā, ka, iespējams, vispār nekad. Jo gribas pašām brīvi un plaši dzīvot.
Un tad es apskatījos komentārus, kā vienmēr, vieni par, otri pret, bet viens no pirmajiem komentiem bija par to, ka visām parastajām sievietēm pēc 30 gadiem vajag atrast kādu attaisnojumu un jēgu savai dzīvei, tāpēc arī bērns.
No vienas puses tā arī ir - pēc lielākās daļas cilvēku nekas īpaši daudz uz pasaules nepaliek, strādā savu mazo darbiņu, piektdienās atpūties pavairāk, svētdien aizbrauc pie mammas, kāds palielāks projekts, ceļojums pa vidu... labi, ja tuvākie radi un draugi atceras, ka tu tāds esi bijis. Un, ja tu neesi ne Rainis, ne Aspazija un pat ne Valters Krauze, tad vienīgi bērns ir kaut kas patiesi vērtīgs, caur kuru atstāt daļiņu no sevis pasaulei un turpināt tajā dzīvot. No otras puses, daudzām sievietēm gluži vienkārši gribas būt mātēm un ģimenes ligzdiņas veidošana arī ir viens ļoti vērtīgs graudiņš lielajā debesmannā.
Ok, ok, vēl jau arī visas filosofiskās pārdomas, kāpēc vispār ir vērts dzīvot, ka galvenais ir kvalitāte, nevis kvantitāte un tukša izrādīšanās un katram taču savs mērķis un laimes formula. Var taču dzīves jēga būt gluži vienkārši dzīvot pilnasinīgu dzīvi pašam sev!
Un patiesībā katrs cilvēks savas dzīves laikā katru dienu izdara kaut ko nozīmīgu sev, apkārtējiem, sabiedrībai. Bet nu tā - līdz Britu enciklopēdijai un googles meklētāju rekordiem reti kurš nonāk (a vai tad visi grib?).
Taču taču - pēcnācējus atstāt, savu sēklu izsēt cilvēkam ir tikai dabiski.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru