tabletes

Nesen noskatījāmies Blaknes jeb Blakusparādības, bet tas pirmais nosaukums ir stilīgāks:)! Un man riktīgi patika! Stāsts ir par to, kā ne visai veiksmīgs vīrietis tiek pie tabletēm, kas ļauj viņa smadzenēm darboties ar 100% potenciālu jeb, tā teikt, kļūt par "better version of me" - realizē visu, kas tevī ir. Jāsaka, ka puisis ne visu izdarīja gudri un izrādījās, ka arī tabletēm ir blaknes un bez tabletēm kļūsti par nespējnieku.
Vārdu sakot, stāsts iz fantastikas, bet āķis ir iemests - ko Tu darītu, ja nebūtu slinks, kautrīgs, aizmāršīgs, neuzņēmīgs..utt. Jo - kā allaž jāsecina - mēs varam visu un visie tie "nevaru" ir mūsu galvā - ja runājam par ne-pārcilvēcīgām lietām.
Un vēl, protams, man radās eksistenciālas pārdomas par to, ko darītu es. Tā kā man šodien ir dzimšanas diena un es ieeju pēdējā savas trešās desmitgades nogrieznī, šī doma kļūst pagalam akūta. Un es zinu, ka galvenais ir būt apmierinātam un laimīgam, vienalga ko tur pase rāda, bet man arvien sāk šķist, ka ir kaut kas jāpaspēj, jo vidēji statistiski dzīvei atvēlētais laika garums rūk ar katru dienu (optimisms burtiski kūsā manī:).
Jāpaspēj būt laimīgai, neļaujot ietekmēties no katras detaļas, kas notiek apkārtējā vidē + vēl pāris lietas, kas noliktas manā mazajā vēlmju stūrīti.

attiecības

Vispār visa dzīve sastāv no attiecībām. No attiecībām vai domāšanas par tām.
Attiecības ar kolēģiem, vecākiem, draugiem, trolejbusa līdzbraucējiem, valsti, bet visvairāk jau ar mīļotajiem. Jo šīs attiecības visvairāk glauda mūsu ego un visvairāk to sāpina. Un, lai kā negribētos, sanāk salīdzināt, tiekties pēc iedomātiem ideāliem.
Un vispatīkamāk ir uzzināt, ka nemaz nav tādu ideālu, vai, pareizāk sakot, citiem nekad ideālais nebūs tāds, kā Tev. Un tāpēc man ļoti patīk Kondrašina un viņa sievas Bogdanas intervija žurnālā Santa (Febr.2010), ko es ik pa brīdim pašķirstu, ja gribas pasmieties un pārliecināties, ka mīlošām attiecībām netraucē ne alkohols, ne plikas meitenes:).

Stāsts ir par to, ka fotogrāfs diezgan smagi dzēra, bet meitene bija samīlējusies un to visu laida pār galvu septiņus gadus, līdz izdomāja, ka grib no viņa bērnu, bet bez sliktas iedzimtības. Kondrašins atmet dzeršanu un smēķēšanu un tā rezultātā kādu pusotru gadu kļūst nīgrs, piekasīgs, naktīs svīst kā ārprātīgs un zaudē interesi par seksu, jo skaidrā mesties viens otram virsū nebija pierasts.Un tad viņi sāk kopīgi strādāt ar Kondrašina projektiem. Viņš ir ārprātā greizsirdīgs un grib, lai sieva vienmēr ir viņa tuvumā, viņš vienmēr ēd vienu un to pašu, bet viņa katru reizi restorānā ņem ko jaunu. Un tad viņiem piedzimst meitiņa. Bogdana ir metru virs zemes pusgadu, bet Kondrašins ir tīri sapūties, ka ģimenē ir vēl viens cilvēks un sieva nevar viņam vairs efektīvi palīdzēt darbos. Viņi atdzīstas, ka pusgadu pēc kāzām gandrīz izšķīrās - viņai bija sajūta, ka nu ir noķerta būrīti, jo patika dzīvot ar sajūtu, ka jebkurā brīdi var aiziet.
Jā, bet viņa zina, ka neatrisināmu problēmu nav!

Jaka

Zō, vasara started. Bet vēl, runājot par vienu pavasara tematu, jāizstāsta viens stāsts. Parasti saka, ka ir tāda "pavasara tīrīšana", man gan viens liels apģērbu maiss vēl tikai gaida savus nākamos īpašniekus, jo Sarkanā krusta mantu pieņemšanas punkti atrodas kaut kur galīgi ne manā trajektorijā. Bet dažus labākus drēbju gabalus es nesu uz Otru elpu - i sociāli atbildīgi, i māja brīvāka.
Tur es nesen aiznesu vienu vecu, sarkanu ādas jaku. Jaka ir īpaša ar to, ka to brālis atnesa man no kaut kādas pestītāju (Pestīšanas armija) vai kādu citu kristīga rakstura humpalu dāvanu kaudzes, kad es vēl mācījos pamatskolā. Un man tā jaka riktīgi patika. Sākumā vajadzēja pat atlocīt piedurknes. Un es to regulāri vilku ārā no skapja pavasaros un krāsa pamazām bruka no pleciem. Reiz viena uzņēmīga klasesbiedrene pat gribēja jaku atpirkt, kas neapšaubāmi cēla jakas vērtību manās acīs. Bet jaka palika manā īpašumā.
Pēdējos gados piefiksēju, ka siltajā sezonā to velku ārā arvien retāk, tikai noskatos uz to skapja stūrī, līdz sapratu - laiks atvadīties.
Interesanti, kas to valkās pēc manis? Ceru, tā neieguls kādos noliktavu plauktos. Ja es būtu kaut kāds neredzams lidonis, es uztaisītu filmu par jaku un tās nēsātājiem gadu garumā. Zinu, tāda ideja jau ir bijusi.