sestdiena, 2013. gada 23. marts

Māsa upe

Pavasaris, pavasaris vismaz astronomiski ir klāt un tad jau drīz būs arī dabā:)
Sācies tas gan diezgan mārrutkaini, ar ierastajiem darba saspīlējumiem, blenšanu internātā un klepu, bet tās viss ir pārejošas parādības. Jo visādi citādi uz šo pavasari esmu uzlikusi aci - got to be good!
Vakar klubā izdomāju, ka, ja es būtu vīrietis, būtu riktīgs donžuāns - mums ir tik daudz smuku meiteņu un man ir tāda sajūta, ka daudzas ar lielu prieku atsauktos nepazīstama, bet sakarīga, simpātiska, pieklājīga un ieinteresēta vīrieša uzmanībai. Goda vārds, liekas, riktīgi easy piebraukt meitenei. A ko meitenēm - jāstāv un jāgaida, vai!? Galvenais, nestaigāt apkārt ar tabeli uz pieres, bet DZĪVOT un starot.

otrdiena, 2013. gada 12. marts

Dr.med.

Šodien biju poliklīnikā. Gaidīju pie kabineta durvīm līdz dzirdēju dakteres telefonsarunu ar viņas bērna klases audzinātāju, kur abas nekādi nevarēja vienoties par tikšanās laiku. Tad gaidīju vēl mazliet, saīgu mazliet, paknosījos. Un, jā, tieku iekšā.
Apguļos uz kušetītes, pusapģērbta un pilna gaidu nodoties procedūrai. Dakterīte laipna un mīlīga, bet tomēr nolemj uzzvanīt savam vīram, lai pastāstītu, ka rīt jātiekas ar klases audzinātāju, jo viņu dēlam kāds cits puisis dara pāri, bet svešā puiša vecāki uzskata, ka viņu dēls tiek apmelots. Rīt situācija jārisina, un mamma grib, lai tēvs nāk līdzi, jo viņa varot palikt pārāk emocionāla. Beigās pārmij vēl dažus dienas-vidus draudzīgu laulāto teikumus. Un, jā, es tieku izmeklēta. Viss kārtībā!
Divas sasaistes:
1)Filma Carnage, ko nesen noskatījos - tiek izspelēta divu pāru tikšanās, jo viena dēls ir otram izsitis zobus, bet pieklājības pilnais sākums pārvēršas atklāsmju pilnā haosā. Fillmas pamatā tā pati luga, kas JRT izrādei Slaktiņa dievs - kas man patika tomēr vairāk! Varbūt valodas dēļ, varbūt tāpēc, ka mūsu aktieri dzīvīgāki, īstāki.
2)Man nav lielas ekspektācijas attiecībā uz medicīnās iestādēm. Patiesībā es gluži pieticīgi parasti vēlos tikt neizlamāta. Labi, es pārspīlēju, ir bijuši tikai pāris izteikti nepatīkami brīži. Bet, kā zināms, ja reiz sanāk vērsties pie medicīnas personāla, tad ar tevi vai tavu tuvinieku ir noticis kaut kas nelabs un esi jūtīgākā agregātstāvoklī nekā parasti. Un, ja šādā situācijā pie manis vēršas nelaipni un augstprātīgi, uztveru to kā lielu rupjību.
Tāpēc arī neko neteicu, gulēju uz kušetītes un gaidīju, kad daktere beigs sarunu. Cilvēki jau vien esam, visi aizņemti, visi norūpējušies. Un tik jauka abu laulāto saruna, pilna cieņas un tādas nepaģērošas laipnības. Ak, nebūsim sīkumaini!

sestdiena, 2013. gada 9. marts

8.marts

Dzīves atziņa nr. 1259: ja visu vakaru dzer vīnu un dzied sirsnīgas dziesmas, tad nākamajā dienā nav slikti ne vienā acī principā.

Un vēl - pēdējā laikā man dažkārt prātā iemaldās doma, ka cilvēki, pasaule mums apkārt ir daudz labāka, nekā mēs patiesībā domājam. Kā es domāju. Ka tajā ir daudz vairāk vienkāršības, sirsnības un cilvēcības, intereses, palīdzētvēlmes un atsaucības, nekā man ir licies.