Kaimiņu būšana

Viņiem ir sunītis. Es zinu, kad viņš kasās, kāja tiek raiti sista pret zemi. Dažkārt es dzirdu, ko viņi klausās radio vai tv, īpaši vannasistabā nez kāpēc to var it labi saklausīt. No rītiem viņa, pošoties uz darbu, uzvelk augstpapēdenes un defilē no priekšnama uz virtuvi tik sparīgi, ka papēžu klaudzienu omulība iejaucas mūsu dzīvokļa ikrīta skaņu gammā.
Tad viņiem ir - nezinu, trenažieris vai mākslīgais istabas uzkopējs - robots, bet tas parasti darbojas pa dienu, vismaz izklausās tā, it kā kāds ar hanteli braukātu pa grīdu. Es zinu, kad viņi pārvietojas no istabas uz istabu un kurā brīdī virina durvis un skapjus. Saklausu viesu sarunu jautro murdoņu, viņu pašu aizrautīgo komunikāciju un klepu.
Man ir tā laime sekot līdzi arī viņu intīmo sakaru režīmam, gulta tiek čīkstināta dūšīgi, dažkārt tiek pievienoti balss signāli. Reizēm viņi to dara man pārsteidzošā laikā, piemēram, šovakar pirms astoņiem. Bet bieži šitais pasākums nenotiek.
Viņi ir mani augšējā stāva kaimiņi, kas ir uztaisījuši f labu remontu - man prieks, ka esam tādā simbiozē un varam sekot līdzi viņu dzīves gaitām! Ak, kā gribētos, lai arī mūsu dzīvokļa skaņas kļūtu par viņu ikdienas pavadonēm!

Atklāsmes

Jo vairāk pavadi laiku ar saviem radiniekiem, jo vairāk saproti, ka:
1.Neviens nav perfekts.
2.Radiniekus neizvēlas un laiks ar to samierināties (^$*4p2#$).
3.Nākotnes izredzes sagaidīt vecumdienas, esot pie vesela saprāta, lēnām, bet neatlaidīgi, zūd. Ģenētika!!!

Jāņu bilance

Apvienotajā velo un svinēšanas izbraucienā pievarēti 129 km.
Trajektorija: Rīga-Pļavinas (vilciens) - Sausnēja (velo) - Ineši (velo) - Cēsis (velo) - Rīga (vilciens). Bonusā dziesmas, dejas, vainadziņš, sieriņš, aliņš, abnormāls daudzums gaļas, lieliskais telšu komforts un burvīgās Latvijas pļavas, lejas un kalni!
Ā, vēl atradām uz ceļa Iphone! Well, jā, tieši tā - to pašu slaveno pēdējā modeļa modes gadžetu uz šosejas ar muti uz leju. Ja īpašniekam paveiksies, drīz viņu atradīsim.

zack and miri make a porno

Filma ir pamatīgi rupja latviešu valodā, jo katrs fuck tiek iztulkots atbilstoši situācijai. Bet smieklīga:)

Doma

Turpinot cinematona tēmu. Kā pēdējo savā atpūtas režīmā noskatījos "What the Bleep!?: Down the rabbit hole". Principā par to pašu, kas šobrīd virmo gaisā, par 21.gs. zinātnes un garīgās pasaules izpratnes sastapšanos, par to, ko runā  Pēteris Kļava un Andris Buiķis.
Redz, mūsdienu fiziķi vairs nesaka, ka visu pasauli var iedalīt materiālajā - t.i. redzamajā jeb ticamajā un nemateriālajā jeb garīgajā, pat izdomātājā. Šobrīd viņi ir nonākuši tik tālu, lai pateiktu, ka viss ir viens - tikai tas izpaužas dažādi. Ka visa pasaule ir milzīgs viens vienums un visi cilvēki, līdz ar to notikumi, attiecības, kur tie atrodas, ir viens otra atspulgs un papildinājums.
Visu to kvantu fizikas esenci es neuztvēru, bet tas, ko es sapratu ir - cilvēka DOMA ir tas, kas rada visu viņa realitāti, kas arī tīri labi vizuāli atspoguļots. Atkal tika minēts hrestomātiskais piemērs ar ūdens kristāliem, kas veidojas skaisti, ja viņiem velta jaukus vārdus un kļūst izķēmoti, ja saka, ka tos ienīst. Atgādinājumam - cilvēkā ir ap 70% ūdens!
Interesanti bija izskaidroti cilvēka paradumu, raksturīgo īpašību rašanās. Piemēram, ja cilvēks dažādu apstākļu ietekmē ik pa laikam mēdz būt īgns, tad ar laiku viņa, tipa neironi vai kaut kas tml., pierod pie šīs sajūtas un tā nostiprinās viņa nervu sistēmā. Tāpēc cilvēkam bez maz nepieciešams katru dienu sajust šo īgnumu, jo pie tā ir pieraduši viņa neironi un tas veido viņa identitāti - un to cilvēks, protams, vēlas saglabāt! Lai radītu jaunus paradumus, dzīves uzskatus, ir ļoti jāpiestrādā un, piemēram, katru dienu ir jācenšas priecāties, tā mēģinot nostiprināt to priecīgo neironu, kas ar katru dienu kļūtu arvien stabilāks un tad cilvēkam rastos regulāra un akūta vēlme priecāties!
Tātad galvenais - katra realitāte ir viņa domas, tas, ko mēs katrs iedomājamies esam īstu, jo tieši tāds tas arī kļūst.

dimdim

Un tā dimdiņkāpostu sula pudelītē, nu varen jau atsvaidzinoša un C vitamīns tur esot, bet var dabūt arī ātras kājas, ja nepaveicas.

Little miss sunshine

Noskatījos šovakar otrreiz, jo zināju, ka šī ir tik LABA, BURVĪGA UN PACILĀJOŠA FILMA, kur var spiegt no smiekliem, kas, protams, nāk caur pamatīgu melnumu. Bet kāds gan tur melnums, ja beigās izrādās, ka visi ir baigi sakarīgie, viens otru mīl un atbalsta un pat kaitinošās īpašības tiek izmantotas kopīgā mērķa sasniegšanai.
Un tas beauty pageant pasākums - kopš travel&living parādīja, ka mazo meiteņu skaistumkonkursi tieši tā arī notiek...filma iegūst vēl lielāku jēgu! Vai vēlaties, lai jūsu bērns izskatās pēc liliputa izmēra mazgadīgas seksbumbas?  Apmērām tā.
Tātad - super labs gabals ar lieliskkkkkiem aktieriem! Gorgeous! Mazais info

slim

Eh, otro dienu piemeklējis slimums, ar iesnām un klepiem un smagumu galvā. Trekterēju ingveru ar medu un citronu.
Izklaidējot sevi, esmu jūtūbā pārskatījusies sex&thecity, Džima Kerija un Friends smieklīgās epizodes:)) Perfekts garastāvokļa uzlabotājs, tā ka nākamajā dienā acāboli sāk iebilst:).

macho man

Nesen darbā atkal piedzīvoju TO! Ar mani kaut kas tāds reti notiek, tāpēc zinu, proti, runāju ar kādu vīrieti un jūtu, ir tāds - strāvojums, harizma, seksapīls vai nu kā to sauktu, un tas iziet cauri līdz pat mazliet mīkstiem ceļiem:)!
Atceros, vienu reizi tādu vīrieti satiku, kad vēl strādaju Maximas info centrā un viņš pienāca klāt kaut ko paprasīt, tāds gaišmatains un vēl gaišzilos džinsos, smaidīgs. Runāju un jūtu, ka pati muļķigi smaidu un KAUT KO nevaru sevī nokontrolēt. Pat ne tā, ka varētu pajokot vai flirtēt, nē, bet tā, ka jūti - viņam pār tevi varētu būt tāda vara, ka vari ielipt uz ilgu laiku un veselo saprātu atstāt uz maliņas. [Nu vismaz es tā iefantazēju, var jau būt, ka viņš patiesībā spēlē kariņus videokabīnēs un apniktu pēc divām dienām].
Un, lūk, pirms pāris dienām ienāk pie manis puiši runāt par vasaras darbiem un vienam atkal ir TAS. Tāds mačo tipa jaunietis, pagariem matiem, zemu balsi un vīrišķīgām rokām. Protams, pašpārliecināts un patīkams sarunu biedrs. Un es atkal tā viegli iemulstu, jo, ceru, viņš pat neiedomājas, ko es te pie sevis klusībā domāju un kolēģei skypā rakstu:)) Jēziņ, un viņam labi, ja 21 gads bija!!! Iedomājos, pēc pieciem gadiem sirdis lūzīs krakšķēdamas, kur vien viņš iemetīs savu zilo acu skatu!!!
Kaut kā vienmēr apzinos šajos ārkārtas gadījumos, ka varētu, varētu... te interesants variants sanākt, bet nepamet sajūta, ka šitā tipa puiši būs ne no to monogāmo un ilgtpējīgo sērijas. Salauzīs kvēlo sirsniņu un aizies pie nākamās. Kaut gan - kā zināms, arī shortcuti mēdz būt atmiņu vērti. Un vēl labāk ir visu atstāt fantāzijas apstrādei - kas varēja būt, bet nebij...
Patīkami pamielot acis un sirdi, padrebināt ceļgalus un iet mājās:)

pienāca rīts

Sen tā nebija bijis - aizgāju gulēt tikai no rīta! No tāda, pa īstam rīta, kad visapkārt gaišs un saulīte solās būt silta, uz ielām maz cilvēku un viss ir patīkamās svētdienas rīta pamošanās gaidās. Pati savās laka kurpītēs un skaistās zeķubiksēs, visa melnā, izjūtu, cik ļoti esmu tajā iepriekšējās dienas noskaņā, jo gulēt taču vēl neesmu gājusi un rītdiena ir vienkārši iestājusies bez maniem pamošanās rituāliem.
Autobusā, protams, aizmigu, visu ceļu klanījos uz priekšu, ik pa brīdim uzraudamās no tramīgā iemiedža, lai nepabrauktu garām pieturai. Protams, pabraucu.
Bet vispār dieniņa bija jauka - un neviens nevarēja paredzēt, ka tā beigsies pēc saullēkta. Sarunas un izrunāšanās. Negaidīti iegūta biļete uz studenšu vakaru,  dziesmas, dziesmas - latviešu meitenēm tā vācelīte pilna pielocīta, kā zināms. Pēc tam pieslēdzās puiši, dejas un degvielas stimulētas sarunas un komplimenti.
Pārsteidzošā kārtā miega pietika visai dienai līdz pašam vakaram un, domājams, pietiks arī otrajam cēlienam.

Senču grēki

Nesen izlasīju dikti interesantu rakstu Santā (šiten tajā) - par dzimtas ietekmi uz katru atsevišķu indivīdu. Ja agrāk man likās, ka senči ir senči un katram cilvēkam ir iespējas mainīt savu dzīvi un dzīvot pilnīgi savādāk, tad tagad mazliet šaubos. Kaut nevajadzētu, jo patiesībā viss potenciāls tiešām ir mūsos.
Tad nu lūk, dzimtās pat gadsimtu garumos var novērot līdzīgas pazīmes un attieksmi pret dzīvi, var iedalīt t.s. vājās un stiprās dzimtas. Vājajās gandrīz katrā paaudzē gadās kāda pašnāvība, smaga slimība, skandāls, iznīcība, savukārt stiprajās ir daudz ievērojamu cilvēku dažādās sfērās. Un! - stiprās dzimtas visbiežāk ir cēlušās no saimniekiem un amatniekiem, savukārt vājās no zemākās kārtas kalpiem. Tam ir racionāls pamatojums - psiholoģiskas, fiziskas un pat fizioloģiskas īpatnības, kas ietekmējušas kalpu cilvēku dzimtas gājumu un līdz ar to arī viņu dzīves uztveri. Un šī kalpu domāšana šodien daudziem latviešiem, izpaužas, piemēram, kā izvēle braukt sēnes lasīt uz Īriju, nevis pašam uzņemties atbildību par savu dzīvi. Re kā - sanāk, ka mūsu mentalitātei ir izskaidrojums! Daudzi latvieši savukārt cenšas kompensēt agrāko garīgo badu ar daudzām augstākajām izglītībām (un tas ir pozitīvi!!!).
Doma ir tāda - katrā dzimtā ir, citas zinātnes to sauktu par karmisku, problēma, ar ko jātiek galā, kas jāatrisina, ko nevajag noliegt un slēpt, citādi tā atkārtojas dažādās formās. Piemēram, vectēvs bijis dzērājs un par viņu kautrējas runāt, dēls izaug par stingru atturībnieku, bet mazdēls atkal - izlaidies ballētājs. Ar to var tikt galā tikai tad, ja šīs problēmas atdzīst, jo tas ir mācību ceļš, mūsu dzīves testi. Viss ir saistīts un īlēns no maisa izlīdīs agri vai vēlu! Tāpēc jāpēta dzimtas vēsture - tā dos iespēju labāk saprast arī pašam sevi.
Nja, bet tiek uzsvērts arī, ka dzimta iet pa tēva līniju. Es, piemēram, nemaz nezinu, kas īsti ir viens mans vecaistēvs, kas tāds ir tikai pēc nosaukuma. It kā jau - kāda tam nozīme tagad, bet varbūt tas tomēr rada kaut kādu frustrāciju par tēmu "gribu ideālu ģimeni ar vecākiem un vecvecākiem (intelektuāliem mecenātiem) pie viena galda ar baltu galdautu absolūtā saticībā".
Lūk tā ir ar tiem āboliem, ābelēm un zirgiem:)

Es mīlu tevi, Filip Moris...

... un Džimu Keriju arī piedevām! Starp citu, filmas apakšnosaukums - Ar humoru par gejiem.
Bet vispār filma tik viegla un patīkama, ka neizjūti to dramatisko noslodzi, homoseksuālismu un mīlas pāra mūžīgo izšķiršanu - Bušs izrādās vainīgs arī par to:)).
Treileris!