All the single ladies (rāmītī)

If U like it - put a ring on it! But if not - leave!
2012. gada transformācijas, par kurām tik cītīgi lasu, visā krāšņumā ir piemeklējušas arī mani. Būtu jau jāsaka, ka prieks par to, bet nu - viegli nav. Tomēr, tomēr, ir labi, ir pareizi un ir uz īstā ceļa. Man ļoti palīdz runātais meditāciju grupiņā un viss lasītais - liekais šķeļas nost un attīstība notiek.
Gada beigās es uzrakstīšu visu - lielākos punktus, kas ar mani būs notikuši. Jo man ir sajūta, ka ar šo vēl viss nebeigsies:)
Un vēl - biju uz skaisto Prāta vētras koncertu, kas bija bankas dāvana. Un mana tik mīļā dziesma.

katrā ciskā forma olimpiskā

Esmu dikti priecīga par mūsu 3 medaļām - nu kā, bronzas mums tak ir divas:) Patika viss šis olimpiskais ārprāts! Un sapratu, cik labi piederēt mazai omulīgai tautiņai, kur katrs (nu labi - lielākā daļa) zina kas, kam un par ko pienākās Olimpiādē (un par to priecājās kā traki), nevis kā amerikāņiem - desmitiem medaļu un simts punkti, ka līdzjutēji nemaz nevar nosaukt visus laureātus!
Vēl mani ik pa laikam pārņem kaut kādas panikas lēkmes attiecībā uz savu izskatu. Vai nu man škiet, ka esmu tik skaista, ka vīrieši no manis uz ielas nenovērš acis. Vai arī - esmu galīgi viduvēja, bet - tā tur - ir tik skaista! Es gribētu zināt, kurš manā galvā ir iepotējis šo ikdienas skaistumkonkursa rituālo vērtēšanu! KURŠ? 

dibdibdib

Pēdējā laikā piemeklējusi kaut kāda nepilnvērtības sajūta. Ego riktīgi bāž galvu laukā, nejūtas novērtēts un tāpēc man atvēlējis cīņu ar sekām - iesnām un kakla sāpēm. Un vispār ir par to briesmīgi rakstīt blogā, jo: 1) pirmkārt,  rodas priekšstats par kaut kādu depresīvu būtni; 2) otrkārt, šādas lietas uzrakstīt, nozīmē padarīt tās reālas. Jo mazāk pievērš uzmanību negatīvajam, jo mazāks tas ir.
Tāpēc jāskatās uz kādu lielu treknu labumu. Daži man ir padomā. Un arī augusts solās būt jautrs.