teijāteris

Ārprāc, blogs ir panīcis, rakstīt negribas - to tik vien daru, kā drukāju darbā - darba un sociālo tīklu un savām vajadzībām, un te vairs negribas ne-maz. Bet jāpaspēj kaut kas ierakstīt, kamēr vēl oktobris, jo oktobris ir bijis varen labs mēnesis... piemēram šodienā, lieliskajā Pedvāles braucienā:)
Galvenais jau tas, ka mākslas un kultūras dievs man ir devis brīnumainu iespēju pēdējā laikā apmeklēt daudz visa kā (notikušā secībā):
*ceturtdiena - krievu improvizācijas teātris Start. Smieties var arī pa krievisko;
*piektdiena -  Arī gudrinieks pārskatās NT. Tipa smieklīgi un ar jēgu, bet brīžam garlaikojos;
*sestdiena - Crazy, stupid love FC. Ļoti patika filma, izsmējos, lieku reizi nodomāju, cik forši ir būt kopā ar savu īsto cilvēku, lai arī tas neko negarantē;
*svētdiena - Otello JRT. Patika, bet mazliet sagarlaikoja dramaturģiskā līnija, kas taču pats Šekspīrs -  bet tik lētticīgs (melnais) vīrietis attēlots un viņa mīlestība;
*otrdiena - Primadonnas  DT. Neplānoti nokļuvu, izsmējos līdz asarām un neko nezinu par pieticīgām anotācijām un nievājošiem komentāriem. Smieklam noder:)
*sestdiena - Oblomovs JRT. Šis bija pamatīgākais gabals, jo 4h kopsummā. Un it kā smieties arī par ko, bet pasmagi, ja tā padomā - par vīrieti, kas noslēpies no dzīves savā istabiņā un gultā, ļaujot sevi aptekalēt kalpam Zaharam (izcils Daudziņš), atmetot ar roku visiem saviem sapņiem, zaudējot mīlestību un draugus. Ļoti patika skatuves iekārtojums - putekļi, netīrie stūri...
Ak, teātris, tā burvība, tā atkarība - aizmiršanās, skatīšanās un citu dzīvēm, pārdomas, izklaide un izejamais pasākums, viss reizē!

Vēl interesanti bija tas, ka lieku reizi aizgāju paklausīties, kāds ir sievietes dzīves uzdevums no vēdiskā viedokļa. Nu ko - kalpot vīrietim! Ne jau tā, ka kājas bučot, bet: sievietei - māja, vīrietim - nest mājās naudu. It kā tradicionālā (patriarhālā) dzīves kārtība, no kuras esam laimīgi tikušas vaļā tikai pagājušajā gs. Bet varbūt tas nemaz nav tik greizi, varbūt tiešām ierastā dzīves kārtībā ir vispareizākā un dabiskākā, ar noteikumu, ka tā ir harmoniska izvēle abiem dzimumiem, balstīta savstarpējā mīlestībā un cieņā. Galvenais jebkurā gadījumā - lai ir iespēja izvēlēties, lai nav nekāda despotisma un kaut kādu dzīves lomu uzspiešanas. 

Brigaderes bērni

Vispār es varētu rakstīt tikai par to, cik ļoti jauks rudens šoruden padevies. Saulains, silts un sauss  - riktīgs sss katrās brīvdienās. Un svētlaimīgi mierīga dabas baudīšana komplektā. Sestdien arī - sanāca būt Tērvetē un staigāties pa Pasaku mežu - ar rūķiem un visādiem jaukiem koka izstrādājumiem naivisma stilā - kavēju sev laiku, gaidīdama kādu sacensību beigas. Staigāju, baudīju un domāju, cik lieliski te būtu staigāties ar bērniem, kas tur bija veseliem lērumiem. Un vispār - izrādījās, ka tajā dienā bija Annas Brigaderes 150. dzimšanas diena. Vai var būt vēl skaistāk? Biju pat plānojusi tajā pat vakarā apmeklēt arī kādu ar Brigaderes jubileju saistītu pasākumu Rīgā, bet nokavējos, nu neko, vakars šā kā tā bija izdevies.
Un vēl man nemitīgi apkārt gozējas domas par bērniem - vai nu aiz tā, ka iestājies tāds mierīgs dzīves plūdums un gribas kādas pārmaiņas, vai nu aiz tā, ka sabiedrības stereotipi pieņemas spēkā, vai nu aiz hormoniem varbūt, vai varbūt tiešām tāpēc, ka gribas:))) - bet daudz domāju par bērniem, skatos uz viņiem un domāju:)) Un visu laiku liekas, ka viņu tik daudz man apkārt, uz katra ielu stūra, katrā pasākumā. Tuvojas:)