more intensity

Kā tas mēdz būt, šonedēļ intensīva darba slodze sakrita ar intensīvām ārpus darba aktivitātēm. Trīs pēdējie darba dienu vakari pagāja jautri saviesīgās noskaņās, tā ka savu dienišķo miega devu nesanāca izmantot. Tā rezultātā sestdienas rīts pienāca ar zināmu sagurumu, tādu, kas prasa labi paēst, izgulēties un izstaigāties svaigā gaisā, varbūt arī kaut ko no tā izdosies īstenot...

Vispār interesanti - mani ir piemeklējusi kaut kāda badtheaterkarma, jo no trīs šomēnes ieplānotajām izrādēm jau divas (!) ir atceltas teātru vainas dēļ - JRT paziņoja, ka aktrise slima, Krievu Drāmas teātris pateica, ka ir vienkāršī čēpē. Es tiešām ceru, ka trešais mēģinājums nākamnedēļ izdosies! Tas laikam liecina, ka teātra sezonu laiks beigt, kas arī ir pareizi:).

Viendien mēģināju iestaigāt savās jaunās sarkanās kurpes. Pati priecīga, kājas gan nevisai. Jocīgi bija tas, ka todien divi vīrieši divās dažādās situācijās pavēstīja man, ka labi izskatos. Jocīgi tas bija tāpēc, ka viņi abi man neraisa kaut kādas pārmērīgas simpātijas, bet iekšēji es tiešām jutos labi, jo iepriekšējais vakars bija smieklu pilns, tāpēc ar tādu jautru noskaņu biju todien arī pamodusies.

Tātad - pavasaris!

Zināms, ka visu vajag darīt ar 'more intensity':

aprīļa skāviens

Trrrrrr... nedēļa diezgan ātri pieripojusi beigām. Bijusi tā diezgan dulna, ar visādiem ups un downs - no kuriem gribas noskurināties, bet vainošu aprīļa aktīvās enerģijas, kas metušās pār šo zemīti, iezvanot pavasari.
Esmu pārspējusi pati sevi, noskatoties četras filmas - divas kino, vienu uz projektora un vienu savā gultā:) - protams, nepārspējamo Vudiju, kurš man uzlabojis garastāvokli jau tik daudz reižu, īpaši komplektā ar Daienu Kītoni.
Tas, ko es patiesi vēlos, ir mazāk vērties monitoros un ekrānos, vairāk zaļā zālē, jūrā un vēl visur kur, kur paveras apvārsnis, un esi stipri ceru, ka drīz daba un apstākļi man dāvās šo iespēju gana bieži. Un tāpat es ceru, ka mans pavisam jauki ieplanotais ārzemju izbrauciens man dāvās lielisku atslodzi jau pavisam drīz! :)

Aprīlī ir kaut kas rozā un maigs, man jau šķita, ka tā būs un - ir. Un aprīlis taču vēl nav beidzies ;)!

slapjās olas

Lieldienas šogad patīkamas. Īpaši abi svētku dienas ierāmējošie notikumi - ceturtdienas vakars ar etnodžezu un pirmdienas vakars ar gospeļkori. Mūzika, balsis, skaņas, stīgas, prieks! Tāds pacilājums par uzaicinājumiem! Kultūra ir mana maizīte, heh:) Pa vidu bija omulīgi vakari, garšīgas ēdmaņas, daudzi autobusu maršrutu un beidzot arī svaigs ārpusRīgas gaiss.
Paralēli notika V-grāvja dzīvokļa griestu pludināšanas un vainīgo skaidrošanas apstākļi. Samērā produktīvi - esmu iepazinusies jau ar diviem augšējo stāvu kaimiņiem, protams, krieviem. Īpašu interesi man izraisīja puisis, kas dzīvo tieši virs mums, jo diemžēl viņa, sievas un suņa dzīvei knapās izolācijas dēļ esmu spiesta sekot līdzi teju ik brīdi. Bija baigā interese redzēt, kāds tad ir vīrietis, kas liek savai sievietei diezgan regulāri apmierinātai kliegt un elst vēlos vakaros (sarkstu, sarkstu:). Un, lai arī balss ir vīrišķīga, pats izskatās kā tāds miermīlīgs studentiņš. Bet, tā teikt, neskati vīru pēc cepures:)