Par to

Šajās divās dienās noskatījos pēdējā laika aktuālākās filmas - vakar Social network un šodien - Eat.Pray.Love. Abas balstās uz patiesiem notikumiem, abas ir par mūsdienu jaunāko vēsturi. Sākšu ar tikko redzēto - ar dabu galvenajā lomā.
Filma, kur acis ik pa laikam paliek miklas - sinhroni ar Džūliju. Principa es cenšos izvairīties no šādām filmām, jo tās manī mūždien uzurda kaut ko tādu, ko gribas kaut kur nolikt plauktiņā - visas tās attiecību un ko-man-dzīvē-darīt lietas. Sākas analīze, vai attiecībās ir viss, kā vajag, varbūt tomēr ir vērts meklēt tālāk, varbūt braukt uz Āfriku un darīt brīvprātīgo darbu, jaunus iespaidus un skatu dzīvē. Ne jau, ka justos briesmīgi nelaimīga, bet vienkārši - ir tik daudz variantu, ko vēl dzīvē varētu pasākt. Filma skaista, kā gan citādi, ja Itālija, Indija un Bali visā krāšņumā. Mazliet holivudiska, dažām pasāmākslotām epizodēm, ar dikti saldām beigām (man likās, viņa varētu atgriezties pie vīra:)), bet visādi citādi laba:)
Feisbuka filma bija no citas sērijas - tāds kā mūsdienu urbāni elektroniskās dzīves mīts. Kā agrāk bija leģendas par bruņiniekiem, kas cīnījās par varu valstī vai pirmā telefona izgudrotāju, tā mums ir arī stāsts par pasaulē jaunāko miljardieri un tīklu, ko mēs, lielākā daļa, lietojam šobrīd. Esmu pārsteigta, ka Hārvardā tiešām mācās tādi izcilnieki. Bet pats Marks liekas diezgan frīkains puisis, cik nu viņa tēls ir patiess. Kādam taču bija jāizdomā feisbuks!... man gan draugiem.lv joprojām ir pirmā prioritāte. Spēcīgs puisis, bet ģēniji ir biku ķerti.

smieklīgi

Vakar, kad ārā plosījās it kā vētra un pavisam noteikti - Baltijas Pērle, arī mēs pievērsāmies kinematogrāfam.  Noskatījāmies ko patiesi jauku - Shaun of the dead, he he:)) Nu patiešām  lieliska zombijfilma:)), pie tam, ar britu humoru un dažiem interesantiem filmēšanas paņēmieniem. Gandrīz kā No krēslas līdz rītausmai, tikai daudz smieklīgāk.

Vārda diena ne

Pagājušā vārda dienā man pieteicās kuņģis, šajā vārda dienā puņķi gāžas. Kaut kāda jocīga sakritība! Saprastu vēl, ja dzimšanas diena - tai esot īpaša nozīme cilvēka dzīvē, ritmos, bet par vārda dienu kosmoss taču neko nezina. Tā jau otro gadu vāļājos pa gultu pēc 19.okt. un saku, ka nemaz jau tik traki nav:).

Lekcijas

Tā kā man ir ieraksta "tāgs" torsunov, izmantošu to vēlreiz, atzīmējoties šeit, ka atkal biju uz viņa lekciju Rīgas Ebreju biedrības zālē. Nu jau zināju, ko sagaidīt, kāds viņš ir un par ko ir raidījums. Gāju "sakačāties", lai lieku reizi atgādinātu sev to, kā būtu labi dzīvot.
Nemitīgi lasu arī Siņeļņikovu (nemitīgi -t.i. nevaru pabeigt:)), kur visas idejas tās pašas, atkal atkārtošos - viss ir Tevī, t.i. manī. Visas attiecības, kaites, laimes un nelaimes izsaucam ar savu rīcību, jo katra doma iešūpo kādu enerģētisko vārstuli, kas atšūpojas atpakaļ pie mums precīzi tajā pašā frekvencē. Vot tā.

domu tīrība

Nesen sava personīgajā psihē atklāju, ka - es varu ļoti censties nebūt aizspriedumaina, aizdomīga, iedomīga, aizkaitināma, noslēgta, negatīva, uzbrūkoša, īdzīga un kāda vēl tik ne. BET mani ļoti kaitina, ja es pamanu cilvēkos kādas tamlīdzīgas īpašības un ne jau kaut kādos treniņtērpu-ādas imitācijas kurtku cilvēkos (ak, atkal mani stereotipi), bet īstos, intelektuālos un attīstītos. Un - tas savukārt liecina par lepnību, par to, ka iedomājos sevi dažās situācijās labākus nekā viņus.
Piemēram, nesen - nemitīgs un sistemātisks Latvijas un UK salīdzinājums īsā laika posmā dažādas situācijās, šausminoties, cik slikti viss ir pie mums un cik labi ir tur - man rodas viegla emocionāla ēde. Hmz, kā lai zina - varbūt tas tāpēc, ka kaut ko tādu citos apstākļos var novērot arī pie manis? Vai varbūt tas ir mans vājais punkts.
Tātad turpinām mācību - jāpieņem cilvēku tādu, kāds viņš ir, jo viņam nav jāatbilst Taviem priekšstatiem, viņam šajā dzīvē ir jāapgūst savas lietas, Tev - savas.
Īzī pīzī:)

sentiments

Pēdējie muzikālie notikumi, kas mani ieviļņoja, liek domāt, ka esmu iekļuvusi kaut kādā 35+ paaudzes dārziņā. Kā nu ne - pirms vēlēšanām biju Vērmaņdārzā uz Čikāgas piecīšiem, man pat atmiņā viņu pārpildītie Mežaparka koncerti, kurus skatījos TV pirms...20? gadiem. Un, kad viņi dziedāja "...es zinu, ka mēs vēlreiz satiksmies...", man bija mitras acis. Un es godīgi salu visu koncertu, lai pēc tam dikti apmierināta ar visiem kopā dotos mājup.
Otrs notikums bija nesen - jau otro reizi kopā ar mammu biju uz Labvēlīgā tipa koncertšovu. Jāsaka, ka tas ir kaut kas fenomenāls - cilvēki, jau atnākot, ir pilnīgi gatavi uz ālēšanos, dziedāšanu un ņemšanos, mamma pati pieteicās Ufo, lai mūs nofotogrāfē, visi nopietna paskata cilvēki ceļas kājās, dejo un met uz skatuves krūšturus. Beigās es tēloju grūpiju un, spaidoties pūlī ar citiem faniem, dabūju visus grupas dalībnieku autogrāfus. Man ļoti patīk Freda humors un es atceros, ka viņš, saņemot kādu LT balvu, teica: cilvēki, padomājiet taču par savu gaumi!
Un vēl es nesen kaut kur lasīju, ka ar gadiem cilvēki kļūstot sentimentāli. Tā lūk!

Mutulis

Hmz, daudz laika aiztecējis. Kaut kā bija man zudis inspireišn un viskautkas apkārt tā notikās, tā notikās, ka nebija vaļas.

Paspēju pabūt Nīderlandē, pazavēros skaistās zemes ārēs un plecīgajos NL vīriešos. Paskaldīju malku, pastaigāju pa saulainu jūrmalu, izbraucu ar riteni (brrr....). Ā, pirms nedēļas atkal piedalījos ikgadējā akcijā "Esi aktīva, Latvija" un apmeklēju sporta klubu bez maksas. Jau pagajušogad biju atklājusi sev klubu "Atlētika" un šoreiz tas atkal bija labs - pirmo reizi dzīvē biju uz body baikiem un pēc tam vēl uz divām nodarbībām. Jēziņ, normāli staigāt nevarēju trīs dienas - tā kā tāda salauzta lelle, ne apsēsties, ne piecelties, viss svars jāmēģina pārvietot, nesasprindzinot muskulatūru:). Tā kā būšu kājas paņēmusi uz izbrīnu un pietiks kādam laikam. 

Protams, viss vēlēšanu zīmē joprojām un joprojām - jēēē, rīt tas viss beigsies. Es būšu novērotāja - staigāšu pa iecirkņiem un skatīšos, lai viss pēc priekšrakstiem:) Ir uzsitušās pāris asinis, ir izrakstīti daudzi burti un tak cerams, ka uzvarēs tie, kam jāuzvar!

Ak jā, arī pāris asaras izraudātas. Lai cik es tās gudrās grāmatas lasu un visu labi saprotu - viss ir galvā, viss atkarīgs no paša domāšanas un attieksmes, nu dzīvo iekšā kaut kāds mazs eksplozīvs emo un ik pa brīdim dod vaļā uz pilnu klapi. Un nevar iestāstīt, ka nav jēgas cepties, ka galvenais ir beznosacījuma mīlestība un nedrīkst neko prasīt no citiem, bet pašam jābūt ar sirdi kā dimanta oliņu.

Nākamnedēļ uz UK, ar to arī noslēgsim komandējumu sezonu!