gals

Noskatījos tā slavenā Trīra to slaveno Melanholiju un vienīgais, ko varu secināt - lai tas pasaules gals būtu tik ātrs un maz-gaidīts kā attēlots, nevis kā filmā The Road, kur gadiem jāklejo pa pasauli, maizes kumosa meklējumos.

viss tik daudz!

Šobrīd jūtos diezgan kustināta no visām informācijām par 2012.gadu, jaunajām enerģijām un vecajām civilizācijām, kas mitušas uz mūsu zemītes. Nezinu, kam ticēt, kam ne, kam to stāstīt un kas padomās, ka esmu pilnīgi ku-kū. Katrā ziņā rekomendēju Sokrāta tautskolu, kuras lekcijas esmu nolēmusi pieņemt zināšanai vismaz vienreiz nedēļā. Aizgāju tur un man bija tāds (kā rāda Holivudas filmās, kad galvenajam varonim stāsta kaut ko, kam viņš uzreiz nevar noticēt) - vou, vou vouuu - (sarauc uzacis un paceļ roku). Septiņas rases, cilvēka enerģijas un pilns komplekts. Kaut kā jau tas iedvesmo... doma, ka mūsos katros ir dievišķā daļa, tāpēc būs par to rūpēties un attīstīt sevi.

Neatejot no kases nākamā dienā devos pēc kāda lasāmgabala un, tā kā bija sniegs un vējš un tuvējā bibliotēka slēgta, grāmatu vispārējās ne-taupības apstākļos nopirku. Protams, bija zīmes vienā gabalā, jo atradu to Rēriha grāmatnīcā un par tieši tik naudiņām, cik man bija līdzi, un  - aleluja - tieši par iepriekšējo civilizāciju meklējumiem, ko veica atdzīts krievu acu ārsts Ernsts Muldašovs grāmatā "No kā mēs esam cēlušies".
Tā kā brīvdienas kārtējo reizi noslimoju (lekcijā teica, ka bieža slimošana šajā laikā ir vieglākais veids, kā cilvēks "pārstartējas" un uzņem jaunās enerģijas), tad ielasījos kārtīgi. Tas vēl jāsagremo.
Un tā slimošana arī ir pēdējā laikā dīvaina - vienu dienu galva sāpēja tā, ka spēju tikai aiziet mājās un iekrist dīvānā (ar mani tā nekad nemēdz būt), pluss vēl tās saaukstēšanās un puņķi vienā gabalā. Vai nu imunitāte ir pateikusi - čau -vai arī kaut kas organismā notiek. Vai galvā. Vai sirdī.

ši-vā

Šonedēļu tādu dikti zinātkāru esmu izveidojusi. Otrdien biju - pirmo reizi! - uz Šivas lekciju. Viņš mums te Rīgā skaitās samijs prodvinutijs, pašam savs Šivas centrs un zinības par un ap vēdiskajām gudrībām. Vispār es biju uz pauzes, kad uzzināju - centrs atrodas tieši blakus manam darbam. Iegriezusies gan es pagaidām tur esmu tikai vienreiz, lai iegādātos garšvielas. Bet labi zināt, ka tepat jau ir visas tās gudrības, ja man gribētos, tik pāri pagalmam jāpārskrien:)
Klausījos, ko šamējais stāsta par bailēm (Zinātņu akadēmijā!) - galvenās atziņas nealfabētiskā secībā:
1.Bailes ir šī laikmeta normāla sastāvdaļa;
2.Cilvēkos dzīvo stereotips, ka baidīties-tas ir slikti, kaut patiesībā tas palīdz mums izdzīvot;
3.Ar bailēm var tikt galā, tās pieņemot un iemīlot, jo tās ir dzīves un Dieva sastāvdaļa;
4.Izbaudi bailes kā vētru, stihiju, nepretojies tām, neturi tās sevī, izrādi;
5.Tad bailes transformēsies par auglīgu cilvēka enerģijas daļu;
6.Un, protams, mīli un pieņem sevi un dzīvi un beidz stresot, ka viss nav tā, kā biji iedomājies.
Apmēram tā, ne jau tā, ka kaut kas jauns, bet atzīmēšu te, lai atcerētos labāk:)

Un šovakar ir plāns aiziet uz lekciju par teosofiju. Kaut kā izklaidēju sevi no darba brīvā laikā šajā ziemā, citādi galīgi nebūtu nekā pārāk inčīga.
Ak, jā, izlasīju astrologa Rača lapā, ka ir tāda 29,5 gadu krīze un man, protams, liekas, ka tā ir mani piemeklējusi. Lai es varu vainot to par visām savām domām un omām:)

jaunais

Jaunais gads ir atnācis it kā nekas nebūtu bijis. Svarīgākā atziņa - ja neesi gatavs atbildei, neuzdod jautājumus. Pavisam noteikti to sapratu pagājušā gada pēdējā dienā, gluži jauki pusdienojot. Bet patiesībā - ir jāskaidro un ir jāiet tālāk, bet tam vajag sapratni par to, kur esam šobrīd. 2012 solās būt varen jestrs.
Jā, patiesības noskaidrošana turpinājās arī 1.janvāra naktī, kur katram gluži legāli bija iespēja apmierināt savu mazo urķīgo ziņkārību. Labi, ka mums ir svētki un šampanietis:)