Virtuālais Fausts

Re, tīri intelektuālā garā varu uzrakstīt par pēdējo izlasīto grāmatu - pie tam, latviešu rakstnieks un modernā proza - Jānis Rokpelnis "Virtuālais Fausts".  Īstā mūsdienu literārajā garā - ar rupjībām, slengiem, ikdienas valodu un temats arī advanced - čata un interneta vides apsēsts vīrietis un viņa dziņu un vētru pilnā dzīvē... pārsvarā gan dziņas tīri virtuālas. Un dažas asprātības pat nedzirdētas un smieklīgas. Patikās arī sadaļa par dziedinošo spēju parādīšanos un vēlāko sātana iemiesošanos, ar ko visu varonis tīri neskarts tika galā. Romāns - domas plūsma, bez liekām detaļām un istabas interjera apraksta.
Lasīt viegli, nebija kaitinoša pārfilosofiskuma, ja nu vienīgi Gētes Fausta blakusnostādījums paša dzīvei, kas piešķīra vajadzīgo dziļum-intelektuālisma noskaņu. Vai tā, ka ļoti patika? Ne īsti. Tomēr vērtīgi atsvaidzināt iespaidus par latviešu literatūru, kas sen jau vairs nav tikai skolā aumaļām analizētās gramatiski kristāldzidro klasiķu pērles.

ļubestības

Un dzīvot Vecmīlgrāvī, starp citu, ir baigi kruta!!! 15 minūtes līdz jūrai ar ričuku pa zaļu, privātmāju apstāvētu ielu. Kas var būt labāks saspringtas darba dienas vakarā!
Un vēl mani priecē, ka rajonā ik pa brīdim uzduros mīlestības apliecinājumiem uz asfalta un lieliem burtiem - lai iemīļotā persona jau pa logu un zemi veroties var redzēt, ka tiek ļoti mīlēta. Pārsvarā gan krievu valodā, eh, laimīgās aņas un maņas:)) Iedomājos, kā Pjotrs vai Vaģiks nakts melnumā cītīgi mālējis - romantisms rullē!
Vispār Vecmīlgrāvis ir sava vārda cienīgs - pirmo mīlestības uzrakstu zem Vgrāvja tilta manīju jau pirms gadiem desmit. Tad tam pievienojās citi, dažādās mēlēs, dažādām personām un dzimumiem veltīti. Pēcāk tika apstrādāts ap ostas teritoriju apjoztais mūra žogs - publiskie mīlestības apliecinājumi turpināja plaukt. Un re, pēdējās dienās asfalts! Šādus uzrakstus gan arī centrā nācies sastapt - naisssss!!!
Ak pavasar, ak pavasar, tu visas sirdis dullas dar!
Vienīgi žēl, ka es to visu neesmu fotoiemūžinājusi. Sanāktu superīga galerija "Mīlas grāvis". Daži uzraksti aizkrāsoti, daži pārstrīpoti... bet love lasts forever u know!

pārāk

Nedēļas nogali atļāvos pavadīt pilnīgā atrautībā no visām obligāti-vēlamajām atrakcijām, pievēršoties savas dzimtas saišu kopšanai un jūrai!!!, saulei!!! un kaudzēm žurnālu (pārsvarā sievišķi orientētu).
Tautiešu akūtā vēlme emigrēt uz zemeņu laukiem komplektā ar svelmaino laiku nobeidza manu vēlmi kontaktēties ar jauniem humanoīdu pulkiem. Laika nebija ne kājas epilēt, ne šeit kaut ko ierakstīt. Ne arī veļu izmazgāt.
Starp citu, kad mazgāju veļu, man dažkārt patīk sēdēt un vērot, kā tā bundulī griežas. Nu apmēram tā, kā citi skatās krāsnī, kad uguns deg vai akvārijā uz zivtiņām. Vai tā kā seriālu, tikai tur (veļasmasīnā) ir mazāk negaidītu pavērsienu.:)
Katrs jūk pa savam.
Ā, un sestdien, stāvot dzelzsceļa stacijā Ziemeļblāzma, apjautu, ka man patīk sliežu smarža karstā dienā. Tāpēc, ka tā liecina par vasaru un tāpēc, ka atgādina bērnību, kad mēs biežāk braucām uz vasaras māju ar vilcienu.

karuselis

Kaut kādas iesnas piemetušās, darbi saskrējuši, vāveres ritenis no rīta līdz vakaram, gultā iekšā un no rīta atkal augšā.
Bet vispār tāds excaitments, kaut kas ir pavēries, lietas notiek un mantas no pārvākšanās vēl nav paspētas nolikt pa vietām...karuselis, karuselis, darbs dzen darbu un nedarbu un tā tak ir īstā dzīves garša! Galvenais ir neaizmirst pieplānot pilnu blociņu, satikt, piezvanīt, pateikt... Un tā 21.gs. cilvēks aizbēg pats no sevis un saviem iekšējiem domu forumiem.

Darbs ar cilvēkiem

Varu savā amata aprakstā oficiāli ierakstīt: darbs ar cilvēkiem (universāls epitets teju katram darbam mūsdienu pasaulē:). Trakākajās dienās runāju no rīta līdz vakaram - klātiene/stacionārais telefons/mobilais telefons/skyps un viss no gala jauktā un paralēlā secībā.
Dažas dienas sajūtu savus žokļu muskuļus, mežģus mēlē un iekšējo ausi kaut kur dziļumā, kas sapīkusi savelkas pie ntā telefona zvana. O, taču netvorkings un cilvēka savilkšana ar īsto bedrīti ir mana stihija! Izdibināt, kas un kāds katrs ir un ko varētu darīt. Un kāda iespēja audzēt pacietību:))
Un interesanti - kādi tik tie cilvēki ir! Simpātiski flirtētāji, sakautrējušies skolotāji, bravūrīgi puisieši, pazemīgi pusmūžnieki, elegantas dāmas. Jā, dzīves reālijas visā krāšņumā, jo darbs ārzemēs tagad aktuāls daudziem.

Velo

Garajās brīvdienās atkal veltīju sevi velosipēdam. Un atklājām oficiālo sezonu, dodoties pirmajā SEB velomaratona posmā Cēsis - Valmiera. Uj, ku aukkksts bija. Grūti arī, dubļi, mežs, kalni, lejas. 42 km un beigās domāju - a kāpēc, par ko ... bet jau esmu gatava startam tūkstošgalvju pūlī atkal.
Šoreiz nolēmu neforsēt, turēties pie normāla ātruma, neskriet pakaļ baram, principā sākumā bija sajūta,ka visi man dzenas garām kā stāvošai:)) Kad laimīgi nomūrējusies finišēju, likās, ka esmu piektā no beigām, tomēr nē, pāris desmitu aiz manis vēl bija.
Nu nav jau galvenais rezultāts, vēl jo vairāk tādai komfortablu tuvāk-pie-dabas izbraucienu mīlei kā man, bet tomēr gribas parīvēt citiem kantes:))!
MTB maratona info šeit!

Mīlas grāvis

Šajā nedēļas nogalē atgriežos pie saknēm, proti, Vecmīlgrāvja. Atkal manās ikdienas gaitās iezagsies pārbraucieni. Bonuss ir jūras un Mežaparka tuvums. Mīnuss - nu, šobrīd līdz darbam tieku 7 minūtēs:)
Bet vēl vienu vasaru Tallinas ielas pagrabstāvā vairs negribas. Pie tam, pēdējā laikā mūsu dzīvestelpu ir iecienījuši pirksta lieluma prusaki, vienu tādu nesen ar skanīgu kliedzienu sveicu vannasistabā, kur tas rīta gaismiņā ņēmās pa vannu. Kaimiņiene teica, ka šie tādi esot, pavasarī nākot iekšā, bet, atšķirībā no parastajiem mazajiem sugas brāļiem, tie nepulcējas baros, tā teikt - vientuļnieki. Paldies vismaz par to!