Mājas uzd.

Ejot pa ielu vai vērojot cilvēkus pa kādu logu, uzspēlēt pašam ar sevi spēli - tikai vērot, nedrīkst vērtēt. Izslēgt visus - ārprāc, vēl īsāk nevarēja?/ tas izskatās garā vājš/ mmm, ja man būtu tāda nauda, es jau arī varētu tā ģērbties/ šitais droši vien ir iedomīgs/ iet kā mietu norijis ...
Un - redzēt vienkārši cilvēkus, kas iet savus ceļus uz šīs planētas, kas vienkārši grib būt laimīgi un ir tieši tādi paši kā es un tu.

:)

Женщина задает Богу вопрос
— А правда, что секс без любви это грех?
— Да, что вы прицепились к этому сексу?! Всё без любви — грех.

Atkal par reinkarnāciju lasīju

Dikti patika Dž. Sermineras grāmata "Reinkarnācija. Edgara Keisija stāsts". Manuprāt, izstāsta (gandrīz) visu, kā tās ir. Vai nu vismaz tā, kas manai pārliecībai pašlaik glauž pa spalvai.

Daži citāti:

* ... šo divu vērtējumu - ka Kristus bija Dieva dēls un ka viņš mira cilvēka pestīšanas vārdā - pārveide par dogmu un pati pestīšanas atkarība no ticības šai dogmai ir bijis liels psiholoģisks noziegums nevis no kristietības, bet no dažu tās teologu puses. Tas ir psiholoģisks noziegums, jo atbildību par glābšanu uzliek kaut kam ne sevī esošam; tas pestīšanu dara atkarīgu no ticības citas personas dievišķībai, nevis pašizaugsmei, ticot paša patiesajai dievišķībai. Tas pārkāpj taisnības un psiholoģiskas ticamības robežu, jo paziņo, ka ticība cita vainas izpirkšanai ir nepieciešama, bet sods par neticību būs mūžīgs nolādējums.

* ... nevienas pūles nav veltīgas. Ja karma darbojas ar objektīvu precizitāti, lai mūs sodītu par ļaunu rīcību, tad tikpat objektīvi precīzi tā atalgo par konstruktīvām pūlēm. ... bezcerībai vairs nebūs vietas. Katru mirkli mēs veidojam savu nākotni un nosakām tās definējumu. 

* Vecums, kā mēs to kopīgi dēvējam, ir māņticība. Šāda prāta attieksme ir radusies sakarā ar tā saukto horizontālo dzīves uztveri jeb paradumu salīdzināt sevi ar citiem telpas un laika horizontālajā līmenī ... pēc reinkarnācijas principa, vienīgā pareizā dzīves uztvere ir vertikālā. Zināmā mērā mūsu progress nav relatīvs attiecībā uz citiem cilvēkiem, tas ir relatīvs vienīgi attiecībā uz pašiem un Dievu. 

To pilnībā apzinoties, mēs atbrīvojamies no pārņēmušā nemiera attiecībā uz tiem, kas pašreizējā dzīves ciklā ieņem atšķirīgu un, iespējams, daudz pārāku pozīciju. Sacensība nav nekas vairāk kā vien materiālistiska ilūzija. Garīgajā realitātē mēs sacenšamies vienīgi ar savu zemāko ''es''. 

* ... visi talanti ir paša nopelnīti un pāriet no dzīves dzīvē ... skaudība ir nevajadzīgas emocijas. Skaudīgi var būt tikai tie, kas ignorē faktu, ka to, ko kāds cilvēks ir izdarījis, arī viņš var izdarīt.

* ...karma ir prāta radīts auglis. Rīcības kļūda rodas apziņā. Uzvedību būtiski var mainīt vienīgi būtiska apziņas maiņa.