Mājas uzd.

Ejot pa ielu vai vērojot cilvēkus pa kādu logu, uzspēlēt pašam ar sevi spēli - tikai vērot, nedrīkst vērtēt. Izslēgt visus - ārprāc, vēl īsāk nevarēja?/ tas izskatās garā vājš/ mmm, ja man būtu tāda nauda, es jau arī varētu tā ģērbties/ šitais droši vien ir iedomīgs/ iet kā mietu norijis ...
Un - redzēt vienkārši cilvēkus, kas iet savus ceļus uz šīs planētas, kas vienkārši grib būt laimīgi un ir tieši tādi paši kā es un tu.

:)

Женщина задает Богу вопрос
— А правда, что секс без любви это грех?
— Да, что вы прицепились к этому сексу?! Всё без любви — грех.

Atkal par reinkarnāciju lasīju

Dikti patika Dž. Sermineras grāmata "Reinkarnācija. Edgara Keisija stāsts". Manuprāt, izstāsta (gandrīz) visu, kā tās ir. Vai nu vismaz tā, kas manai pārliecībai pašlaik glauž pa spalvai.

Daži citāti:

* ... šo divu vērtējumu - ka Kristus bija Dieva dēls un ka viņš mira cilvēka pestīšanas vārdā - pārveide par dogmu un pati pestīšanas atkarība no ticības šai dogmai ir bijis liels psiholoģisks noziegums nevis no kristietības, bet no dažu tās teologu puses. Tas ir psiholoģisks noziegums, jo atbildību par glābšanu uzliek kaut kam ne sevī esošam; tas pestīšanu dara atkarīgu no ticības citas personas dievišķībai, nevis pašizaugsmei, ticot paša patiesajai dievišķībai. Tas pārkāpj taisnības un psiholoģiskas ticamības robežu, jo paziņo, ka ticība cita vainas izpirkšanai ir nepieciešama, bet sods par neticību būs mūžīgs nolādējums.

* ... nevienas pūles nav veltīgas. Ja karma darbojas ar objektīvu precizitāti, lai mūs sodītu par ļaunu rīcību, tad tikpat objektīvi precīzi tā atalgo par konstruktīvām pūlēm. ... bezcerībai vairs nebūs vietas. Katru mirkli mēs veidojam savu nākotni un nosakām tās definējumu. 

* Vecums, kā mēs to kopīgi dēvējam, ir māņticība. Šāda prāta attieksme ir radusies sakarā ar tā saukto horizontālo dzīves uztveri jeb paradumu salīdzināt sevi ar citiem telpas un laika horizontālajā līmenī ... pēc reinkarnācijas principa, vienīgā pareizā dzīves uztvere ir vertikālā. Zināmā mērā mūsu progress nav relatīvs attiecībā uz citiem cilvēkiem, tas ir relatīvs vienīgi attiecībā uz pašiem un Dievu. 

To pilnībā apzinoties, mēs atbrīvojamies no pārņēmušā nemiera attiecībā uz tiem, kas pašreizējā dzīves ciklā ieņem atšķirīgu un, iespējams, daudz pārāku pozīciju. Sacensība nav nekas vairāk kā vien materiālistiska ilūzija. Garīgajā realitātē mēs sacenšamies vienīgi ar savu zemāko ''es''. 

* ... visi talanti ir paša nopelnīti un pāriet no dzīves dzīvē ... skaudība ir nevajadzīgas emocijas. Skaudīgi var būt tikai tie, kas ignorē faktu, ka to, ko kāds cilvēks ir izdarījis, arī viņš var izdarīt.

* ...karma ir prāta radīts auglis. Rīcības kļūda rodas apziņā. Uzvedību būtiski var mainīt vienīgi būtiska apziņas maiņa.

Vasara

Šī vasara bija lieliska!
Un viss vēl joprojām var notikt.

Joujou

Tātad. Pārsvarā, kad iedomājos, ka kaut ko vajadzētu ierakstīt, diezgan steidzīgi atvilnī ideja, ka tā vietā taču es labāk varētu lasīt, gulēt, braukt ar velo... Un visas vērtīgās un satriecošās atklāsmes tā arī paliek manā apziņā, lai tur savā nodabā darbotos un veidotu dažādas mutācijas.
Bet es atcerējos par divām tēmām, kuru pierakstīšanas vārdā mans slinkums tomēr ir atkāpies.

Nr.1 You have lipstick on your teeth. Jā, pēc šīs frāzes no simpātiska vīrieša puses es un droši vien krietna daļa sieviešu gribētu, lai zeme paveras un tajā varētu ātri un nemanāmi ieslīgt, atstājot vieglu dūmu mutuli. Diemžēl nekas nepaveras, bet iestājās briesmīgs mulsums, un liekas, ka visa sievišķā pašpārliecinātība ir sagrauta līdz pamatiem. Un viss, ko tu esi darījusi, iemācījusies, sapratusi savas nemaz ne tik īsās dzīves laikā ir pilnīgi nebūtiski, jo tavā mutē uz zobu emaljas gozējas sarkani slapja vasku, tauku, eļļas un no kā tik vēl ne veidota švīka. DAMN.
Bet tad laiks šo šausminošo epizodi padara blāvāku. Un tad var izdarīt divus secinājumus: uzsmaidi sev spogulī pāris reizes plati jo plati, pirms izej no mājas. Bet, otrkārt - ja tam vīrietim tu tiešām patīc, viņam pilnīgi vienalga, kas bija uz tavas zobu emaljas:)

Nr.2 Padomi. Tad, kad tu esi mazs, un padomus tev sniedz vecāki, vecvecāki vai citas nozīmīgas autoritātes skolā, pagalmā un mājās. Vai tad, kad tev kā jaunākajam kolēģim padomu dod vecākais. Vai tev kā neprecētai padomu dod precētā. Bet tomēr - visvairāk tad, kad tu esi bērns, gados jauns cilvēks un tā vien liekas, ka visi visapkārt ir gudrāki par tevi, jo ir pieredzējuši tik daudz ko tādu, par ko tu vēl tikai sapņo. Un tu klausies viņu gudrībās lielām acīm, un kaut kur tas viss nosēžās, kaut kur zemapziņā vai citos nezināmos apcirkņos.
BET tad tu pieaudz un saproti, ka nekā - ne vella tā nav!!! Un tas, ko tas cilvēks tev ir centies iestāstīt, ir viņa bailes un kompleksi, viņa pieredze - jā, tā bija VIŅA pieredze, bet kāpēc viņš, sasodīts, teica, ka tev arī jābaidās, jāuzmanās,  jāslēpjās, jāizliekās??? Manā dzīvē (ar ļoti lielu ticamības pakāpi) būs pavisam citi notikumi, citi cilvēki un citas atziņas. Bet tās ''lielā'' cilvēka pārdomas ir iesēdušās kaut kur dziļumā, ka tagad strādā nu, lai to visu izberstu no sevis ārā.

Lūk tā. Dzīve ir viena lieliska padarīšana. Un vasara arī:)

gavēņa ēna

Patiesībā ar to gaļas ēšanu ir tā, ka ir pilnīgi iespējams bez tās iztikt. Ja vien sevi nomotivē, ja vien pasaka, ka tas būs vien uz 40 + dienām:):). Pilnīgi iespējami un pat interesanti sevi izaicināt un paskatīties, ko saka gribasspēks. Neko, tas arī tīri priecīgs, ka var beidzot parūdīties. Nu pilnīgi nopietni, tas ir iespējams.

Anna un stalkeris

Jā, rakstīt vairs negribas neko! Viss, ko es izdomāju, man pašai šķiet gana labs, un citiem tas nemaz nav jāzina:) Vai arī - ja kādam to pastāstu, tad kāpēc vēl rakstīt? Dzīve ir ļoti interesanta, jā.
Hā, bet tad jau redzēsim, ja nu kas mainās!... Tikmēr kāds jauks video par to, kā arī man reizēm mēdz būt >

Zirga aulekši

Tā, jaunais gads jau ir diezgan iesācies. Un rakstīt man neko negribējās, jo, pirmkārt, slinkums sēdēt pie datora VĒL vairāk un izvirpināt jēdzīgas domformas. Otrkārt, kaut kā neliekas būtiski visu izdomāto pieraksīt. Īpaši tad, ja kādam jau tas ir izstāstīts:)
BET, kā redzams, pienākums (?) mani te ir iesaucies, tāpēc jauktā secībā un pilnīgi klimpas ar rozīnēm vīzē es pierakstīšu savus senākus un ne tik senus (iz)domājumus/atklājumus:
1)Filma Cashback. Skaistas krūtis, romantiska mīlestība un pāris riktīgi smieklīgas epizodes. Un par laika ietekmēšanas tēmu pērn redzēju arī About time, ko noteikti iesaku, smiekli, smiekli, mīlestība...:)
2) Mani tracina pavirši apgalvojumi par to, ka Eiropas Savienība ir tas pats, kas Padomju savienība. Jā, nu varam runāt par to, ka būšana jebkurā savienībā atņem daļu valsts suverenitātes un ka smalka manipulācija ar informāciju un naudu var pakļaut daudz nopietnāk nekā brutāla vara. Tomēr, tomēr, es gribētu zināt, cik daudzi ir iemesti gulagos par ES valdības kritizēšanu vai ES kaitīgas mūzikas ierakstu klausīšanos.
Tāds viedoklis diskreditē no padomju represijām cietušos.
3) Perfekcija. Kaut kāds mistisks, nez no kādiem sabiedrības, mediju, tuvinieku priekšstatiem būvēts valnis, kas liek domāt, ka ir ļoti maz domu, ideju vai kā cita, kas ir patiešām tik lielisks, lai to paustu apkārtējiem. Jo citas, mazāk fantastiskas domas un rīcība noteikti tiks izsmietas vai noraidītas. Kas būtiski - citi vienmēr zina labāk, un viņu viedoklis noteikti ir augstvērtīgāks nekā paša. Lieliska augsne mazvērtības kompleksam!
4) Spilgtākais ilga pedējā laika daiļliteratūras lasījums - igauņa Andrusa Kivirehka Vīrs, kas zināja čuskuvārdus. Nu riktīgi mani aizķēra... sāga par pazaudēto senču zemīti, kur cilvēki vēl prata runāt ar zvēriem un dzīvoja mežā. Līdz izdomāja, ka daudz modernāk ir kļūt par importa reliģijas sekotājiem, zaudējot savas spējas un kļūstot par it kā civilizētiem ļaudīm, lai gan patiesībā - mežoņiem. Smējos dikti, un beigās pat asara nobira, nu kā tā var būt, ka zaudējam to spēku, gudrību, kas mūsos bijusi un tagad tik vāra atblāzma no tā visa ik pa brīdim uzplaiksnī dzīvesziņā.
5) Apkārtējie cilvēki un notikumi, saites, kas pa stīdziņām saved kopā un aizved pie tā, ka šī ziema rādās būt daudz aktīvāka nekā pērnā, par spīti tam, ka sniega nav vēl arvien! Forši!!!
Un bonusā - kaut kas skaists no ārienes un iekšienes: