vājprāts

Ak, cik labi, ka nākamās trīs dienas es būšu pietiekami nodarbināta, lai nesēdētu pie datora un nekomunicētu kaut kādā pilnīgā autopilotā par dažādu kāzu dažādu pasākumu organizēšanu!!! Nezinu, kas man ir vairāk - satraukums par to, ka kaut kas ir jādara vai pati darīšana!!! Vienkārši, kad ieslēdzas tas radošais adrenalīns pirkstugalos un smadzeņgarozā, nav miera:) Need a brake pašai no sevis:)
Bet VISPĀR lieliska vasara - karsta, labi grādi un labi notikumi mij cits citam uz pēdām!

Parriii

Jouu, mūsu tradicionālais - jo jau otrais:) - meiteņu brauciens uz Parīzi ir beidzies. Dikti jau man patīk braukt pie W, uz viņas mazo dzīvoklīti, pie viņas marokāņu vīrieša un pāris dienas vadīt romantiskajā metropolē.
Jā, šis brauciens nebija tik traks, kā tas, pirms diviem gadiem, ar geju praidu un salsas kafejnīcu un dulniem parīziešiem ar dažādām ādas krāsām un pārliecībām. Šajā bija vairāk pastaigu, braucienu, gājienu un, pilnīgi bail to teikt, vairs nejutos tik ļoti Parīzes apburta, tik laimīgi sajūsmināta uz katra stūra. Kas nu - vecums klāt vai vienkārši jānomaina pilsēta?:)
Atkal īsais rezumē:
Kas man patika: milzīgo burbuļu pūtējs uz ielas, bērnu karuselītis, kurā izvizinājāmies, prostitūtu pilnais Boloņas mežs, mīdiju kaudze uz šķīvja, mūsu smiekli, skaistās melnās sievietes, pikniks pie ezera, nejaušas sarunas ar ceļā sastaptajiem.
Kas man nepatika: smiekli, kuros nepiedalos, lidostas apsargs - krāns, kas man atņēma kosmētikas noņēmēju, nakts lidostā uz dzelzs krēsla.
Vīlos: Sacre Coeur skaistā baznīca kalnā (panorāmas skats no/uz), no kuras trepēm var pārredzēt visu Parīzi - mūsu svētvieta, must-visit!!! Uz tās trepēm plīsa pudeles, es dabūju ar pudeles korķīti pa galvu un šajos uzmanības apliecinājumos nebija nekā romantiska!
Un vēl mēs dabūjām mazliet asaru gāzes sejā kādā ielas incidentā. Nevaru teikt, ka tas man galīgi nepatika, jo tā bija pilnīgi jauna pieredze!:)

Malena

Vakar noskatījāmies filmu Malēna (labs satura izklāsts), un tā mani aizķēra. Maza cilveka drāma uz lielās pasaules notikumu - kara fona, skatīta pusauga zēna acīm.
Puika kļūst kā apsēsts ar kādu skaistu sievieti, kas vientuļa dzīvo Itālijas pilsētelē un gaida pārnākam no kara savu vīru. Zēns, nemanāms, seko līdzi katram viņas dzīves pavērsienam. Malēna ir visu vīriešu iekāres un visu sieviešu naida objekts. Kad pienāk ziņa, ka viņas vīrs ir kritis karā, baumu vētra pieaug un viņu sāk uzskatīt par palaistuvi, jo viņas skaistums liek vīriešiem jukt prātā, tāpat kā viņu sievām un sievu kaimiņienēm. Tā kā darbu viņa dabūt nevar un kara trūkums pieņemas spēkā, Malēna arī kļūst par pērkamu sievieti. Kad karš beidzas, sprūk vaļā arī sievu aizturētais niknums un zūd visi morālie aizliegumi - viņas brutāli piekauj Malēnu pilsētas laukumā un neviens vīrietis viņu neaizstāv. Malēna pamet pilsētu, bet vēlāk tur ierodas viņas dzīvs palikušais vīrs, un vienīgais, kas izstāsta patiesību par Malēnas dzīvi, ir pusauga puika. Pēc gada viņi atgriežas pilsētā un sievas nu spēj viņu pieņemt - ne vairs tik skaistu, elegantu, dzīves sistu.
Skaista ir filmas vizuālā forma, skaista ir Monika Beluči, kuras ķermenis ir zēna iekāres un iztēles objekts - sievišķības esence. Truli ir ļaužu priekšstati par atšķirīgo, mainīga ir viņu pārliecība un kompleksos rūdīts viņu barbarisms, gļēvums un paštaisnums.
Un kaut kur pa starpām arī var smieties un baudīt dzīves vieglumu un visu, kas pāriet un norimst.

muzik

Ah, nezinu, vai šitie daudzdiennieki, kas šoreiz bija knapi 2,5 dienu garumā ir vairs man domāti, jo svelme nolika mani uz lāpstiņām un nevienu Positivusa dienu saullēktu nesagaidīju:)
Kas man patika: Scissor sisters - jā, jā,jā!, galda futbols, mūsu 3 telšu kompānija aiz telšu pilsētiņas sētas, īpaši nemitīgi zūdošais Mārtiņš B., silts ūdens, smaidīgi sastaptie paziņas. Bet atmosfērs tur man allažiņ ir paticis, allažiņ!!!
Kas man likās jocīgi: Papardes zieda rīkotās orientēšanās sacensības, kuru ietvaros veicām tādas briljantas darbības kā prezervatīvu pūšana, sprādzināšana, apmaiņa, uzvilkšana (uz koka imitatora), un balvā dabūjām vienu prezervatīvu un kaudzīti uzlīmju.
Kas man likās jocīgi 2: Pa visām dienām kopā redzēju kaut kādas dažas grupas tikai, ieskaitot lielos grandus, astronautus un nožēlojamu daudzumu visu citu nosaukumu, ko taču vajadzēja vismaz ar vienu aci apskatīt, lai muzikāli izglītotos.
Kas mani piebeidza: gulēšana saunā, ko citos apstākļos dēvē arī par telti.
Kas man pietrūka: Ludo galda spēļu telts, jopcik popcik!!!

heat

Hmz, laikam jau pagalam neoriģināli būs pūst un elst par svelmi, slapju muguru no rīta pamostoties, pie dibena pielipušiem svārkiem un pilnu māju pludmales smilšu - i nemaz netaisos elst, man patīk, ka vasarā tiešām ir VASARA!:))
Citādi dzīves ritms atkal uzņēmis apgriezienus - karstuma nogurums mijas ar hiperaktivitāti dažnedažādās sfērās, plānojot kāzu izdarības draudzenei, ceļojumu un to, vai šajā vakarā tomēr sanāks nopeldēties... un sazin ko vēl  citu.
Jūtu arī, ka pieaug aizkaitināmība un viss ik pa laikam izved - patiesībā taču vajadzētu būt pilnīgam svelmes raisītam raslabonam. Laikam tāpēc, ka ir īstais pītas laiks - nesen izlasīju grāmatu par ajūrvēdu, kur viss ļoti labi salikts pa plauktiņiem. Ajūrvēdas basic ir 3 došas - vāta, pita un kapha, tēlaini salīdzināmas ar gaisu, uguni un zemi manā izpratnē. It viss pēc šīs indiešu mācības ir skaidrojams ar došu līdzsvaru vai disbalansu - asins plūsma, zarnu darbība, laika apstākļi, ēdiens...un karstais laiks ir pitas esence - jā tās ir pārāk daudz, rodas dusmas, aizkaitināmība, ko pastiprina karsts un ass ēdiens, sacensība, agresīvi sporta veidi.
Ai, tā lieta ir dikti gara un sarežģīta. Īsumā - kalsnie un radošie ir vairāk vātas, piem. es, līderīgie un uzņēmīgie ir vairāk pītas, piemēram, nju...Lauris Reiniks!, savukārt apaļīgie un ilgtspējīgie, teiksim Opra Vinfreja, ir ar lielāku kaphas akcentu. Tā ka jāmīl sava doša un jāaudzina raksturs!
Un tagad uz Positivus!:)

vasaras plikumi

Ha, mana dzimšanas diena ir robežškirtne starp teorētisko un faktisko vasaru - yes, ir iestājies kārtīgs karstumiņš un mana diena tika atzīmēta attiecīgos apstākļos jūras krastā burvīgā kompānijā. Beidzot tika iemēģināts arī jūras ūdens - bezgala silts!
Protams, ilgi jau nevarēju nociesties, neatklājusi arī neapģērbto vasarnieku priekus, kas tur pat vien, Vecāķu pludmalē, baudāmi. Šodien izbaudījām pliko peldi - tā ir lieliska sajūta, ļaujot siltajam ūdenim pieskarties ķermenim bez neviena norobežojuma. Tāds pirmatnējs pacilājošs spirdzīgums tajā ir, droši vien arī tāpēc, ka tas liekas mazulietiņ disidentiski, ho, ho, ho:))
Vakarā es nevarēju nociesties, neaizlaidusi uz nūdistiem vēlreiz, bailēs no gaidāmās darba nedēļas, kur nāksies sildīties vien datora saulītē. Apbruņojusies ar lasāmvielu un lietussargu, izgūlos smiltīs, hmm, un ātri vien sapratu, ka saule tiešām nekož, bet ziemeļu vējelis uzdzen zosādu. Grozījos un piespiedu sevi izlasīt visu līdzpaņemto lasāmvielu, lai vismaz kādu pigmenta noķertu, un tad laimīga rosos uz mājupceļu.
Jā, un šajā brīdī man, krāniņu saulē spīdinādams, piesoļo klāt vīrietis (tur pat vien netālu gulēja, pamanīju) un apjautājas, vai tad es jau prom un ko tad lasot. Es nomurminu kaut ko par ajūrvēdu un nodomāju, ka tik viņš taisītos prom. Krievs un smēķē - fail, kopsummā simpātisks - ok. Bet man galīgi neraisās asprātīgs flirts, sēžot pusapģērbtai pludmalē un topot uzrunātai no plika, sveša vīrieša:)).
Redz, nūdistu pludmalei ir tā priekšrocība, ka visu var redzēt skaidri un gaiši un negaida nekādi nepatīkami pārsteigumi, piemēram, noņemot push-up krūsturi:). Tāpat arī nūdistu veselīgais dzīvesstila uzstādījums un vēlme iedegt bez baltām strīpām ir tikai atbalstāmi, bet, tajā pašā laikā, tur ir tāds bišķiņš ekshibicionisma, vuārisma un erotisma. Un kaut kāda, vārdos nepasakāma, kopība sajūta. Un tas viss kopā liek dažiem indivīdiem būt sevišķi naskiem uz iepazīšanos šajā it kā tik atvērtajā vidē.
Nu ko, sapratis, ka es gan nebūšu tik atvērta, vīrietis pazuda niedrēs un es - uz māju pusi:)!