2012 summary

Uh, šis gads ir bijis pavisam traks. Pietiekami ārpus visa ierastā, tāpat kā 2013. sagaidīšana, jo vēl šobrīd esmu pie datora, lai arī visa diena un vakars pagāja lieliskā svētku gatavošanā, rosībā un 'interakcijā'. Nekas, jāmācās laikam kādreiz izdarīt kaut kas pilnīgi tā, kā pašai liekas neparasti.
Vajadzētu vēl kopsavilkt šo gadu, bet prāts nesas to izdarīt pavisam īsi. Un īsumā - tas ir bijis laiks, kad ir pārkāptas pāris robežas un kad ir mainījies viss - manas attiecības, mans darbs un (atkal jau) dzīvesvieta (bet tā ir tikai atgriešanās). Ir kaut kas ļoti būtiski mainījies manu vecāku dzīvē. Beidzot. Jā, laikam jau tā jāsaka par ļoti daudz ko - beidzot.
Paldies 2012, ka Tu parādīji man, ko es varu! Paldies, ka ļāvi man satikt dažus patiešām lieliskus cilvēkus! Paldies, ka ļāvi man tik daudz ko iemācīties un apgūt! Paldies, ka ļāvi man ceļot, būt dabā un uz velo! Paldies, ka ļāvi man saprast, cik mani tuvinieki var būt forši! Paldies, ka man ir feinie draugi! Paldies par tām lieliskajām izrādēm un koncertiem un pasākumiem, kur es varēju būt! Paldies, par iespējām, kas man tika dotas un par visu to lielisko, skaisto un piedzīvojumu pilno, kas man vēl priekšā! Priekā!

Svētki

Jāsaka, ka Ziemassvētkus man tīri krāsainus padarīja 50 shades of Grey. Pilnīgi nesaderīgi ar ģimenisko omulību ģimenes lokā, ko simbolizē šie svētki, bet katrs jau priecājas kā māk! :) 
Svētku laiks pienāca ar dažādām atziņām un pārdomām, pārsvarā jau ne visai glaimojošām man pašai, lai arī gribas novelt vainu uz vienu otru sev tuvumā:) Priecājos, ka esmu atpakaļ atkal Rīgā, savās lietās un vietās, lai  turpinātu gaidīt jauno gadu. Tam ir jābūt labam.
Jauno laikmetu nāksies pašiem vien radīt, neviens to nedod tāpat vien!

mendele

Ojā, šī nedēļa ir beigusies, un tas pavisam noteikti liecina, ka nākamā būs pavisam laba - ar pavisam mazāku darba apjomu! Tikmēr varu droši secināt, ka laba nedēļa ir tāda nedēļa, kurā ir vismaz viens teātra vai koncerta apmeklējums. Check - šodien Pētera baznīcā mēģināju sajust Ziemassvētkus! Un arī divām nākamajām nedēļām jau ir pa biļetei!
Un vēl laba nedēļa ir tā, kurā es tieku pie vismaz viena izskatīga un nedārga apģērba gabala - check, iepazinos ar Andele Mandele!
Un kas tad vēl? Jā - let it snow, let it snow, let it snow!

Sniega sajūta

Ziema ir klāt ar burvīgi pasakainām ainavām, gleznām aiz loga un mirdzumbaltiem piesnigušiem priežu mežiem. Un es to baudu, vienlaikus kā sajūtu par Ziemassvētku un Ziemas saulgriežu tuvumu, kas šogad tiek solīti kā pieturas punkts pārejai uz jauno pasauli.
Arī šodienas Sus Dungo koncerts bija burvīgi viegls, plūstošs, ar tik organisku melodiju veidojošiem akardeona, flautas un arfas pieskārieniem, kas gluži nevilšus lika domāt par ko pārlaicīgu...
Ja par kino, tad vakara beidzot noskatījos Breakfast at Tiffany's. Mazliet vīlos, visticamāk jau savās gaidās par šo filmu, par stila ikonu Odriju... likās, ka tur būs par mīlestību, kas beigās uzvar visu, bet stāsts bija par meiteni, kas nemaz negrib atrast īstu mīlestību. Bet filma skaista, eleganta un viegla, un es pat teiktu, moderna.

Mākoņos

Esmu nepieklājīgi agri augšā sestdienas rītā, jo vairs nevarēju nogulēt - vai nu vakar skatītās filmas Mākoņu Atlants iespaidā vai nu... nē, mazais kluba gājiens un sen nesatikts paziņa tur nebūs pie vainas! Tā ir filma!!! Tā tik ļoti sasaucas ar to, par ko šobrīd domāju un lasu - par reinkarnāciju un to, ka satiekamies daudzās dzīvēs viens ar otru dažādās lomās. Filma to visu parāda ļoti uzskatāmi, vizuāli, brutāli, varbūt mazliet saraustīti un pārāk burtiski. Īstie fani filmu skatās pat vairākas reizes, lai ieraudzītu visas zīmes, kas cauri laikiem sasaucas un ir kopīgas tik dažādiem cilvēkiem, kas var būt sieviete, vīrietis, melnais, baltais...
Jā, laikam esmu uz tāda viļņa, jo filma man dikti norezonēja:) Protams, zināms holivudims tur bija iekšā, īstajā dzīvē ir tik daudz lēnu un garlaicīgu darbību, viss nesastāv no viena vienīga heroisma:)

Gribētu gan ļoti uzzināt, kāds ir mans iecerētais mērķis šajā dzīvē, ja vien varētu uz šo visu paraudzīties no augšas un malas:) Taču zinu, ka ir vienkārši jādzīvo un ''make the best out of it''.
Un vēl - dažkārt liekas, ka tajos trakajos primitīvo cilšu laikos vai iedomātās nākotnes totalitārismā daudz vieglāk ir būt drosmīgam vai revolucionāram, nekā 21.gs. ofisā pie datora taustiņiem.
Un, ahhh, kā man patīk šis aktieris;) Džims!