Vairāk kā mēnesis pagājis kopš pēdējā ieraksta, un tas liecina tikai par vienu - iepriekšējā ierakstā piesauktā intensitāte ir piepildījusies par visiem 100. Esmu paspējusi divreiz pabūt Lielbritānijā. Daudz nācies strādāt, taču visādi citādi - man, šķiet, patiešām patīk, ka viss notiek, un es varu darīt un baudīt pavasari visdažādākajās tā izpausmēs iekš un ārpus telpām.
Kaut kad sen man galvā pazibēja doma, ko gribētu atzīmēt par savu vienreizējo personību:). Tātad - es sev varētu piedēvēt nosaukumu 'oportūniste' jeb 'iespēju izmantotāja'. Pirmo reizi šo terminu šajā sev pazīstamā kontekstā dzirdēju lekcijā no smuko lietusmētelīšu pārdevējas Annijas. Un sapratu - yes, tas arī ir par mani. Un savādi, ka no malas, manuprāt, dažkārt, izskatās, ka es esmu baigi mierīgā un konservatīvā, kas daudzos aspektos tā arī ir, tomēr tomēr... es visu laiku uzzinu par visvisādām iespējām un ļoti bieži nolemju, ka man tās jāizmanto, jo - varbūt, darot to, es iepazīšu/ieraudzīšu/izjutīšu KAUT KO tādu, kas nu ļoti labvēlīgi un radikāli iespaidos manu dzīvi:) Bet varbūt es sevi tādā veidā 'paglābšu' no mierīga vakara mājās:).
Dažkārt, protams, šī vēlme uznāk kā apsēstība - ka bez TĀ es nekādi vairs nevaru, bet tas iegūšanas prieks nav nemaz tik liels. Tomēr basically man ļoti patīk šī īpašība, kā arī visas tās iespējas, ko es sev sniedzu:).
Esmu strādājusi jautrā vīna degustēšanas pasākumā Līvu laukumā, rakstījusi projektu par pilnīgi kosmisku tēmu zinātniskā institūtā, tulkojusi pasniedzēju sacīto festivālā Gara vasara (pārbijusies kā diegs), trīs mēnešus dzīvojos Dānijas tautskolā, gājusi uz karsto jogu, biodeju, tautas dejām, Ievas pārvērtībām, orientēšanās sacensībām ... Droši vien ir čupiņa iespēju, ko es varēju izmantot, bet neizdarīju. Taču kurš par tām atceras?
Var jau būt, ka tā ir norma un pilnīgi parasta, pie epasta un sociālajiem tīkliem pieslēgta pilsētnieka ikdiena. Var jau būt, ka tie ir meklējumi, kas vēl nav vainagojušies ar atrašanu. Iespaidu medības un dzīšanās pēc izpratnes par šīs pasaules skaistumu.
Bet tie cilvēki un sajūtas (patīkamas vai mazāk), ko es piedzīvoju, mani bagātina, iedrošina un atver.
