Aizvakar noskatījāmies filmu Slēgtā sala (www.slegtasala.lv/). Drebulis pamatīgs un tā vien gribas ierušināties dziļāk padusē un spilvenos, īpaši klasiskā mūzika spēcīgi iedarbojas uz nerviem:)
Jā, un galā beigās izrādās, ka esi piemānīts kā mazais (tāpāt kā filmās Citi vai 6.prāts), bet ir pat liecinieks, kas dzirdēja mani sakām: ka tik di Caprio pats nav pacients. Ups, ceru, ka ir jau redzēts:)
Jā, pirms filmas atkal atgādināju sev, ka nav labi zagt!!! - pat, ja tā ir filma, bet nu tas ir parāk ērti un ātri, lai no tā atteiktos!
Šodien un vēl kinoteātrī apskatījām Atlīdzības mednieku (www.sonypictures.net/movies/thebountyhunter/) - izvēle tāda, jo tas sākās tieši 5 min pēc ierašanās kinoteātrī:) Piedzīvojumi un jautrība, bet nu kaut kā līdz galam nebiju sajūsmā. Ja nu vienīgi par abiem smukajiem aktieriem:), īpaši Džeraldu...Jēziņ, cik glīts un vīrišķīgs. Ipaši viņu pamanīju pēc bez gala saldā P.S. I love you gabala, nu vīrīšķības esence - mazliet nevīžīga draiskuma, vājprāta seksapīls un atbruņojoša monogāmijas ievērošana.
Ok, nupat sāku izklausīties pēc jūsmojošas vidusskolnieces, kas pie Dailes teātra izejas jau otro stundu gaida iznākam Hariju Liepiņu. Tas man vispār nav raksturīgi:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru