svētdiena, 2014. gada 19. janvāris

Zirga aulekši

Tā, jaunais gads jau ir diezgan iesācies. Un rakstīt man neko negribējās, jo, pirmkārt, slinkums sēdēt pie datora VĒL vairāk un izvirpināt jēdzīgas domformas. Otrkārt, kaut kā neliekas būtiski visu izdomāto pieraksīt. Īpaši tad, ja kādam jau tas ir izstāstīts:)
BET, kā redzams, pienākums (?) mani te ir iesaucies, tāpēc jauktā secībā un pilnīgi klimpas ar rozīnēm vīzē es pierakstīšu savus senākus un ne tik senus (iz)domājumus/atklājumus:
1)Filma Cashback. Skaistas krūtis, romantiska mīlestība un pāris riktīgi smieklīgas epizodes. Un par laika ietekmēšanas tēmu pērn redzēju arī About time, ko noteikti iesaku, smiekli, smiekli, mīlestība...:)
2) Mani tracina pavirši apgalvojumi par to, ka Eiropas Savienība ir tas pats, kas Padomju savienība. Jā, nu varam runāt par to, ka būšana jebkurā savienībā atņem daļu valsts suverenitātes un ka smalka manipulācija ar informāciju un naudu var pakļaut daudz nopietnāk nekā brutāla vara. Tomēr, tomēr, es gribētu zināt, cik daudzi ir iemesti gulagos par ES valdības kritizēšanu vai ES kaitīgas mūzikas ierakstu klausīšanos.
Tāds viedoklis diskreditē no padomju represijām cietušos.
3) Perfekcija. Kaut kāds mistisks, nez no kādiem sabiedrības, mediju, tuvinieku priekšstatiem būvēts valnis, kas liek domāt, ka ir ļoti maz domu, ideju vai kā cita, kas ir patiešām tik lielisks, lai to paustu apkārtējiem. Jo citas, mazāk fantastiskas domas un rīcība noteikti tiks izsmietas vai noraidītas. Kas būtiski - citi vienmēr zina labāk, un viņu viedoklis noteikti ir augstvērtīgāks nekā paša. Lieliska augsne mazvērtības kompleksam!
4) Spilgtākais ilga pedējā laika daiļliteratūras lasījums - igauņa Andrusa Kivirehka Vīrs, kas zināja čuskuvārdus. Nu riktīgi mani aizķēra... sāga par pazaudēto senču zemīti, kur cilvēki vēl prata runāt ar zvēriem un dzīvoja mežā. Līdz izdomāja, ka daudz modernāk ir kļūt par importa reliģijas sekotājiem, zaudējot savas spējas un kļūstot par it kā civilizētiem ļaudīm, lai gan patiesībā - mežoņiem. Smējos dikti, un beigās pat asara nobira, nu kā tā var būt, ka zaudējam to spēku, gudrību, kas mūsos bijusi un tagad tik vāra atblāzma no tā visa ik pa brīdim uzplaiksnī dzīvesziņā.
5) Apkārtējie cilvēki un notikumi, saites, kas pa stīdziņām saved kopā un aizved pie tā, ka šī ziema rādās būt daudz aktīvāka nekā pērnā, par spīti tam, ka sniega nav vēl arvien! Forši!!!
Un bonusā - kaut kas skaists no ārienes un iekšienes: