otrdiena, 2010. gada 27. aprīlis
Klepus
Vakar virtuvē klausījos Latvijas Radio 1, kas man parasti tur ieslēgts, un dzirdēju raidījumu par klasisko mūziku. Tika apskatīts problēmjautājums - apmeklētāju klepus koncerta laikā, kā varēja dzirdēt ierakstā, tas nemitīgi papildināja instrumentu skanējumu:)). Un raidījuma vadītāja dikti nosodošā tonī to uzsvēra, redz, visi nākot uz koncertu izklepoties! Vēl arī izstāstīja, ka reiz kāds smalks mūziķis esot apstājies koncerta vidū un palūdzis visus izklepoties, lai pēc tam būtu miers. Un vēl viņš drukājot sava koncerta programmiņā, ka klepot nevar, nu - klepus pārsvītrots:))
Tad nu lūk, ja gribi būt adekvāts apmeklētājs, klepo tad, kad mūzika tiek spēlēta skaļi vai starp atsevišķām daļām, vai arī ņem līdz klepus konfektes! Vai cieties līdz galam!!!
Tad nu lūk, ja gribi būt adekvāts apmeklētājs, klepo tad, kad mūzika tiek spēlēta skaļi vai starp atsevišķām daļām, vai arī ņem līdz klepus konfektes! Vai cieties līdz galam!!!
PS
Nedēļas nogali pavadīju pilnīgi jaunā manierē - partijas jauniešu kongresā! Esmu kļuvusi ne tikai par partijas atbalstītāju, bet arī esmu gatava veikt zināmas darbības tās popularitātes celšanai:)
Un kongress bija labs - gan ar noderīgām runām, gan nakts orientēšanās trasi, gan pozitīvu komunikāciju.
Nu tomēr ir vēl valstij nākotne, kamēr mums ir jaunieši, kas spēj trijos naktī runāt par progresīvo nodokli un dejot līdz rīta gaismai, he he:))
Un kongress bija labs - gan ar noderīgām runām, gan nakts orientēšanās trasi, gan pozitīvu komunikāciju.
Nu tomēr ir vēl valstij nākotne, kamēr mums ir jaunieši, kas spēj trijos naktī runāt par progresīvo nodokli un dejot līdz rīta gaismai, he he:))
trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis
neg.
Vispār tikai pozitīvas un pārdomas rosinošas lietas vajadzētu rakstīt...a vot es negatīvi.
Man besī visi šitie vai cik tu tieva un vai tu vispār ēd. Lai interesents nākamreiz apvaicājas savam overweight kaimiņam, ko tad viņš tāds resnulīts gadījies un vai nedomā beidzot mazāk miltu mērces kleksēt. A ja nu viņam hormoni čupā vai vēl tur kādas ekstras, tad gan muļķīgi.
Man besī visi šitie vai cik tu tieva un vai tu vispār ēd. Lai interesents nākamreiz apvaicājas savam overweight kaimiņam, ko tad viņš tāds resnulīts gadījies un vai nedomā beidzot mazāk miltu mērces kleksēt. A ja nu viņam hormoni čupā vai vēl tur kādas ekstras, tad gan muļķīgi.
auksti
Sapnī redzēju, ka radiatori atkal ir silti, no rīta to ar ilgošanos atcerējos, jo jutos tā, it kā būtu gulējusi uz balkona.
Un - ko domājies - vakarā radiatori patiešām ir silti. Labi, ne jau nu silti, bet vismaz nedveš ledainu aukstumu, kā pēdējās dienās.
Un - ko domājies - vakarā radiatori patiešām ir silti. Labi, ne jau nu silti, bet vismaz nedveš ledainu aukstumu, kā pēdējās dienās.
aš
Paldies Dievam, abi uzurpātori a un š ir apvienojušies absolūtajās šausmās kvadrātā, dodot lielisku iespēju vienlaicīgi nebalsot ne par vienu no viņiem!!!
svētdiena, 2010. gada 18. aprīlis
šodien
Šodienas bilance 37 km, centrs - Vecāķi - centrs.
Braucu un atcerējos vienu smieklīgu gadījumu, kad bijām devušies velo braucienā no Līgatnes uz Siguldu (ļoti skaists maršruts, starp citu). Apmaldījāmies, meklējot atpakaļceļu, un uzjautājām to vienai sievietei.
Viņa izrādījās krieviete, kas ne īsti labi saprata, ko viņai sakām, bet apsolīja aizvest pie sava vīra latvieša. Sieviete bija dikti smējīga un teica, ka viņai vīrs latvietis, bet viņa esot индюк. Uz ko es pieklājīgā ieinteresētībā apjautājos, vai tas ir Krievijā.
Sieviete dikti sasmējās un mans velopartneris apskaidroja, ka индюк krieviski ir tītars.
Hehē:):))
Braucu un atcerējos vienu smieklīgu gadījumu, kad bijām devušies velo braucienā no Līgatnes uz Siguldu (ļoti skaists maršruts, starp citu). Apmaldījāmies, meklējot atpakaļceļu, un uzjautājām to vienai sievietei.
Viņa izrādījās krieviete, kas ne īsti labi saprata, ko viņai sakām, bet apsolīja aizvest pie sava vīra latvieša. Sieviete bija dikti smējīga un teica, ka viņai vīrs latvietis, bet viņa esot индюк. Uz ko es pieklājīgā ieinteresētībā apjautājos, vai tas ir Krievijā.
Sieviete dikti sasmējās un mans velopartneris apskaidroja, ka индюк krieviski ir tītars.
Hehē:):))
piektdiena, 2010. gada 16. aprīlis
scream
Man ir trauma no kliedzošiem skolotājiem. Jau bērnībā biju būtne ar jūtīgu dvēseli, ar tendenci atplaukt tikai drošos apstākļos. Un kliedzošs skolotājs manās acis bija kaut kas brutāls, jo parasti jau kliedza publiski - nu tā, ka pilnīgs klusums klasē un tad tam vienam vai vairākiem nabagiem tiek nodots kārtīgi.
Jā, man kā paraugskolniecei jau tādi brāzieni maz tika, bet laikam tāpēc tos dažus atceros līdz šai baltai dienai.
Viens bija pamatskolā, darbmācības stundā, kad gludinot nometu gludekli. Iestājas pilnīgs klusums un atskan skolotājas rēciens. Kamēr aizgāju no vienas skolas atpakaļ uz otru (toreiz mācības notika divās ēkas), kāds jau tur zināja par notikušo un uzjautāja, vai gludeklis vesels. Hmm, nu visiem nepatīk skolotāju bērni, zinu:)) Par šo statusu skolā var sapelnīt gan plusus, gan nonākt mīnusā, kā šajā gadījumā.
Gala beigās, skolotājam taču ir liela vara izrīkoties, kā vien viņam patīk, ar bērnu. Un kādas tur bērnu tiesības. Varbūt tagad tās kāds arī baigi kačā, bet tad arī vēl jautājums, vai tik pat cītīgi kā savus pienākumus.
Vēl viens brāziens man tika no manas mīļākās - latviešu valodas un literatūras - skolotājas, kad viņa klases priekšā man pēc kādas nevainīgas piezīmes sadeva par to, vai tiešām es domājot, ka man pienākas īpašāka attieksme, nekā pret citiem. Uhhhh, kāda nodevība, man likās, ka mums ir kopīga saite un še, tev!!! Bet viņu es vienmēr atcerēšos ar labu vārdu.
Un šobrīd es arī nevaru izturēt kliedzošos pedagogus, pasniedzējus vai jebkuras augstāk stāvošas personas. Protams, ir gadījumi, kad ir pelnīts, kad uzdod nervi vai tml., bet lielākoties - ja Tu esi priekšā, tad esi, lai iedvesmotu, atvērtu tos, kas no tevis mācās. Citādi man vienkārši iestājas shut down un es neko vairs negribu.
Jā, man kā paraugskolniecei jau tādi brāzieni maz tika, bet laikam tāpēc tos dažus atceros līdz šai baltai dienai.
Viens bija pamatskolā, darbmācības stundā, kad gludinot nometu gludekli. Iestājas pilnīgs klusums un atskan skolotājas rēciens. Kamēr aizgāju no vienas skolas atpakaļ uz otru (toreiz mācības notika divās ēkas), kāds jau tur zināja par notikušo un uzjautāja, vai gludeklis vesels. Hmm, nu visiem nepatīk skolotāju bērni, zinu:)) Par šo statusu skolā var sapelnīt gan plusus, gan nonākt mīnusā, kā šajā gadījumā.
Gala beigās, skolotājam taču ir liela vara izrīkoties, kā vien viņam patīk, ar bērnu. Un kādas tur bērnu tiesības. Varbūt tagad tās kāds arī baigi kačā, bet tad arī vēl jautājums, vai tik pat cītīgi kā savus pienākumus.
Vēl viens brāziens man tika no manas mīļākās - latviešu valodas un literatūras - skolotājas, kad viņa klases priekšā man pēc kādas nevainīgas piezīmes sadeva par to, vai tiešām es domājot, ka man pienākas īpašāka attieksme, nekā pret citiem. Uhhhh, kāda nodevība, man likās, ka mums ir kopīga saite un še, tev!!! Bet viņu es vienmēr atcerēšos ar labu vārdu.
Un šobrīd es arī nevaru izturēt kliedzošos pedagogus, pasniedzējus vai jebkuras augstāk stāvošas personas. Protams, ir gadījumi, kad ir pelnīts, kad uzdod nervi vai tml., bet lielākoties - ja Tu esi priekšā, tad esi, lai iedvesmotu, atvērtu tos, kas no tevis mācās. Citādi man vienkārši iestājas shut down un es neko vairs negribu.
otrdiena, 2010. gada 13. aprīlis
I love 80ties!
I love 80ties!
Kņopes, kniedes, legingus, getras, garos kreklus, uzkasītus matus, plastmasas grabuļus, šaurus džinsus, mazus zābaciņus un varbūt pat polsterētas žaketes.
Kņopes, kniedes, legingus, getras, garos kreklus, uzkasītus matus, plastmasas grabuļus, šaurus džinsus, mazus zābaciņus un varbūt pat polsterētas žaketes.
pirmdiena, 2010. gada 5. aprīlis
Torsunovs
Baigais prieks, ka piektdien biju aizgājusi uz ārsta un zinātnieka Torsunova lekciju Rīgā. Sen biju dzirdējusi par viņu un nu pati redzēju savām acīm! Viņš ir ajūrvēdas speciālists, dzīvojis Indijā un apguvis milzumdaudz dažādu gudrību par dažādām ārstniecības metodēm un dzīvesziņām, karmu, vēdām u.tml. (http://raduga2005.lv/guests/Torsunov_Oleg/ un www.torsunov.ru)
Lekcija mani tīri pozītīvi iedvesmoja un uzzināju daudz ko jaunu, pie reizes atkārtojot arī jau dzirdēto. Uzrakstīšu tikai galveno! Proti, milzīga ietekme uz cilvēka dzīvi un likteni ir viņa dzīves ritmam un tā saskaņai ar saules un mēness ritumu. Ja cilvēks dzīvo pēc šo divu spīdekļu gājuma, viņš var dzīvot daudz laimīgāk, enerģiskāk un pilnvērtīgāk.
Galvenā atziņa - negulēt ilgi!!! Rīgas laikam atbilstoši nevar gulēt ilgāk par 7.38, savukārt pirms tam laiks jāvelta lūgšanām, kontaktam ar Dievu, visumu, augstākiem spēkiem, lai tas būtu ikonas, meditācijas vai kādā nu katrs vēlas formā. Tas ir veids, kā sevi nomierināt, harmonizēt, sakārtot iekšēji un ārēji, kā arī labvēlīgi ietekmēt savu dzīves līniju.
Tas ir saistīts ar to, ka saule cilvēka ķermenī ceļ uguni, kas ir jāizmanto lietderīgi, citādi tas var iedragāt cilvēka enerģijas līmeni, dzīvessparu. Kad saule ir zenītā - plkst.12 - jāēd pusdienas (oj, ēdienu izvēle arī ir vesela māksla!). Tad cītīgi jāstrādā, bet vakarā, apm. pēc plkst.18. - kad pieslēdzas mēness enerģija - laiks jāvelta ģimenei, garīgām studijām (jā, hmmm..:)) un gulēt jātaisās līdz pusnaktij. Citādi neatpūšas cilvēka smalkais ķermenis. Ja šo ritmu ilgstoši neievēro, rodas visādas problēmas gan dzīvē, gan veselībā. Un visas tās pūču un cīruļu padarīšanās esot vienkārši izjaukts dienas ritms.
Un noteikti nedrīkst ēst vēlu vakarā, citādi pārtika nepārstrādājas un pārvēršas toksīnos, kas izpaužas klepū, sāpošā kaklā, smagā galvā no rīta un tālāk arī vēl visādās citādās briesmās.
Jā, un vēl - sievietēm ir ļoti labi kaut ko saldu apēst no rīta!
Tagad tikai viss šitais jāsāk ievērot:))
Lekcija mani tīri pozītīvi iedvesmoja un uzzināju daudz ko jaunu, pie reizes atkārtojot arī jau dzirdēto. Uzrakstīšu tikai galveno! Proti, milzīga ietekme uz cilvēka dzīvi un likteni ir viņa dzīves ritmam un tā saskaņai ar saules un mēness ritumu. Ja cilvēks dzīvo pēc šo divu spīdekļu gājuma, viņš var dzīvot daudz laimīgāk, enerģiskāk un pilnvērtīgāk.
Galvenā atziņa - negulēt ilgi!!! Rīgas laikam atbilstoši nevar gulēt ilgāk par 7.38, savukārt pirms tam laiks jāvelta lūgšanām, kontaktam ar Dievu, visumu, augstākiem spēkiem, lai tas būtu ikonas, meditācijas vai kādā nu katrs vēlas formā. Tas ir veids, kā sevi nomierināt, harmonizēt, sakārtot iekšēji un ārēji, kā arī labvēlīgi ietekmēt savu dzīves līniju.
Tas ir saistīts ar to, ka saule cilvēka ķermenī ceļ uguni, kas ir jāizmanto lietderīgi, citādi tas var iedragāt cilvēka enerģijas līmeni, dzīvessparu. Kad saule ir zenītā - plkst.12 - jāēd pusdienas (oj, ēdienu izvēle arī ir vesela māksla!). Tad cītīgi jāstrādā, bet vakarā, apm. pēc plkst.18. - kad pieslēdzas mēness enerģija - laiks jāvelta ģimenei, garīgām studijām (jā, hmmm..:)) un gulēt jātaisās līdz pusnaktij. Citādi neatpūšas cilvēka smalkais ķermenis. Ja šo ritmu ilgstoši neievēro, rodas visādas problēmas gan dzīvē, gan veselībā. Un visas tās pūču un cīruļu padarīšanās esot vienkārši izjaukts dienas ritms.
Un noteikti nedrīkst ēst vēlu vakarā, citādi pārtika nepārstrādājas un pārvēršas toksīnos, kas izpaužas klepū, sāpošā kaklā, smagā galvā no rīta un tālāk arī vēl visādās citādās briesmās.
Jā, un vēl - sievietēm ir ļoti labi kaut ko saldu apēst no rīta!
Tagad tikai viss šitais jāsāk ievērot:))
svētdiena, 2010. gada 4. aprīlis
Bērniem - nē
Nesen sērfoju pa neta plašumiem un uzdūros galerijai par Holivudas zvaigznēm - sievietēm sakarīgā vecumā, kas nevēlas bērnus - un tā, ka, iespējams, vispār nekad. Jo gribas pašām brīvi un plaši dzīvot.
Un tad es apskatījos komentārus, kā vienmēr, vieni par, otri pret, bet viens no pirmajiem komentiem bija par to, ka visām parastajām sievietēm pēc 30 gadiem vajag atrast kādu attaisnojumu un jēgu savai dzīvei, tāpēc arī bērns.
No vienas puses tā arī ir - pēc lielākās daļas cilvēku nekas īpaši daudz uz pasaules nepaliek, strādā savu mazo darbiņu, piektdienās atpūties pavairāk, svētdien aizbrauc pie mammas, kāds palielāks projekts, ceļojums pa vidu... labi, ja tuvākie radi un draugi atceras, ka tu tāds esi bijis. Un, ja tu neesi ne Rainis, ne Aspazija un pat ne Valters Krauze, tad vienīgi bērns ir kaut kas patiesi vērtīgs, caur kuru atstāt daļiņu no sevis pasaulei un turpināt tajā dzīvot. No otras puses, daudzām sievietēm gluži vienkārši gribas būt mātēm un ģimenes ligzdiņas veidošana arī ir viens ļoti vērtīgs graudiņš lielajā debesmannā.
Ok, ok, vēl jau arī visas filosofiskās pārdomas, kāpēc vispār ir vērts dzīvot, ka galvenais ir kvalitāte, nevis kvantitāte un tukša izrādīšanās un katram taču savs mērķis un laimes formula. Var taču dzīves jēga būt gluži vienkārši dzīvot pilnasinīgu dzīvi pašam sev!
Un patiesībā katrs cilvēks savas dzīves laikā katru dienu izdara kaut ko nozīmīgu sev, apkārtējiem, sabiedrībai. Bet nu tā - līdz Britu enciklopēdijai un googles meklētāju rekordiem reti kurš nonāk (a vai tad visi grib?).
Taču taču - pēcnācējus atstāt, savu sēklu izsēt cilvēkam ir tikai dabiski.
Un tad es apskatījos komentārus, kā vienmēr, vieni par, otri pret, bet viens no pirmajiem komentiem bija par to, ka visām parastajām sievietēm pēc 30 gadiem vajag atrast kādu attaisnojumu un jēgu savai dzīvei, tāpēc arī bērns.
No vienas puses tā arī ir - pēc lielākās daļas cilvēku nekas īpaši daudz uz pasaules nepaliek, strādā savu mazo darbiņu, piektdienās atpūties pavairāk, svētdien aizbrauc pie mammas, kāds palielāks projekts, ceļojums pa vidu... labi, ja tuvākie radi un draugi atceras, ka tu tāds esi bijis. Un, ja tu neesi ne Rainis, ne Aspazija un pat ne Valters Krauze, tad vienīgi bērns ir kaut kas patiesi vērtīgs, caur kuru atstāt daļiņu no sevis pasaulei un turpināt tajā dzīvot. No otras puses, daudzām sievietēm gluži vienkārši gribas būt mātēm un ģimenes ligzdiņas veidošana arī ir viens ļoti vērtīgs graudiņš lielajā debesmannā.
Ok, ok, vēl jau arī visas filosofiskās pārdomas, kāpēc vispār ir vērts dzīvot, ka galvenais ir kvalitāte, nevis kvantitāte un tukša izrādīšanās un katram taču savs mērķis un laimes formula. Var taču dzīves jēga būt gluži vienkārši dzīvot pilnasinīgu dzīvi pašam sev!
Un patiesībā katrs cilvēks savas dzīves laikā katru dienu izdara kaut ko nozīmīgu sev, apkārtējiem, sabiedrībai. Bet nu tā - līdz Britu enciklopēdijai un googles meklētāju rekordiem reti kurš nonāk (a vai tad visi grib?).
Taču taču - pēcnācējus atstāt, savu sēklu izsēt cilvēkam ir tikai dabiski.
sezona
Velo sezona atklāta! Rīga - Jūrmala - Rīga ar pieturas punktu Etnogrāfiskajā muzejā, lai izšūpotos - nodeva Lieldienām!
Proud of myself and my dibens!
Proud of myself and my dibens!
Cinematons
Aizvakar noskatījāmies filmu Slēgtā sala (www.slegtasala.lv/). Drebulis pamatīgs un tā vien gribas ierušināties dziļāk padusē un spilvenos, īpaši klasiskā mūzika spēcīgi iedarbojas uz nerviem:)
Jā, un galā beigās izrādās, ka esi piemānīts kā mazais (tāpāt kā filmās Citi vai 6.prāts), bet ir pat liecinieks, kas dzirdēja mani sakām: ka tik di Caprio pats nav pacients. Ups, ceru, ka ir jau redzēts:)
Jā, pirms filmas atkal atgādināju sev, ka nav labi zagt!!! - pat, ja tā ir filma, bet nu tas ir parāk ērti un ātri, lai no tā atteiktos!
Šodien un vēl kinoteātrī apskatījām Atlīdzības mednieku (www.sonypictures.net/movies/thebountyhunter/) - izvēle tāda, jo tas sākās tieši 5 min pēc ierašanās kinoteātrī:) Piedzīvojumi un jautrība, bet nu kaut kā līdz galam nebiju sajūsmā. Ja nu vienīgi par abiem smukajiem aktieriem:), īpaši Džeraldu...Jēziņ, cik glīts un vīrišķīgs. Ipaši viņu pamanīju pēc bez gala saldā P.S. I love you gabala, nu vīrīšķības esence - mazliet nevīžīga draiskuma, vājprāta seksapīls un atbruņojoša monogāmijas ievērošana.
Ok, nupat sāku izklausīties pēc jūsmojošas vidusskolnieces, kas pie Dailes teātra izejas jau otro stundu gaida iznākam Hariju Liepiņu. Tas man vispār nav raksturīgi:)
Jā, un galā beigās izrādās, ka esi piemānīts kā mazais (tāpāt kā filmās Citi vai 6.prāts), bet ir pat liecinieks, kas dzirdēja mani sakām: ka tik di Caprio pats nav pacients. Ups, ceru, ka ir jau redzēts:)
Jā, pirms filmas atkal atgādināju sev, ka nav labi zagt!!! - pat, ja tā ir filma, bet nu tas ir parāk ērti un ātri, lai no tā atteiktos!
Šodien un vēl kinoteātrī apskatījām Atlīdzības mednieku (www.sonypictures.net/movies/thebountyhunter/) - izvēle tāda, jo tas sākās tieši 5 min pēc ierašanās kinoteātrī:) Piedzīvojumi un jautrība, bet nu kaut kā līdz galam nebiju sajūsmā. Ja nu vienīgi par abiem smukajiem aktieriem:), īpaši Džeraldu...Jēziņ, cik glīts un vīrišķīgs. Ipaši viņu pamanīju pēc bez gala saldā P.S. I love you gabala, nu vīrīšķības esence - mazliet nevīžīga draiskuma, vājprāta seksapīls un atbruņojoša monogāmijas ievērošana.
Ok, nupat sāku izklausīties pēc jūsmojošas vidusskolnieces, kas pie Dailes teātra izejas jau otro stundu gaida iznākam Hariju Liepiņu. Tas man vispār nav raksturīgi:)
ceturtdiena, 2010. gada 1. aprīlis
Ausis
Pēdējā laikā man ir īpašas attiecības ar savām ausīm. Jo esmu bijusi spiesta skaistuma vārdā upurēt viņu labsajūtu. Beidzot savā ne visai ilgajā sievietes mūžā nolēmu izdurt ausīs caurumus. Lai arī par to biju domājusi ilgi, beidzot saņēmos un izdarīju. Pirms tam man tas likās milzumliels pavērsiens visā manas dzimtas sieviešu līnijā, jo ne manai mammai, ne vecaimātei auskaru nav. Tad nu es izdomāju, ka man ir jāmaina sava karma vai vēl nezin kas un jādara lietas savādāk. Vēl motivācijai kalpoja zelta auskariņi, kas mammai palikuši mantojumā no bābuškas - vecātēva mātes, īstas krievu bestijas (spriežot pēc nostāstiem). Un vēl vieni daiļi auskariņi no vīrieša, saņemti īpašā dienā. Zinu, ka viņam arī patīk auskarotas daiļavas.
Eh, tā nu pati sevis un citu mudināta/motivēta padarīju darāmo un tagad pāris nedēļas tieku galā ar sekām. Viss bija labi līdz brīdim, kad izdomāju uz vienu dienu auskarus izņemt - pēc noteiktajām trīs nedēļām. Bija sajūta, ka ausis pilnīgi uzelpo, tik priecīgas par svešķermeņa likvidāciju, un metas audzēt ciet nepatīkamo ievainojumu. Burtiski tieši tā arī bija, jo pret vakaru ausu caurumiņi bija jau mazlietiņ aizvilkušies ciet.
Tad nu es savās mazās austiņas tagad lutinu un pierunāju, saku, ka būs smukas vēlāk un apradīs ar caurumiņiem. Jo tā ir - kaut kāds dzelzis manās miesās!:)) Bet laikam jau tas ir normāli, ja vairumam sieviešu tādi ir!
Un smuki jau tie auskari arī ir bez gala, īpaši tie krāsainie un garie! Gribas kādu sievišķīgu elementu klāt ikdienas un te nu man tāds ir.
Eh, tā nu pati sevis un citu mudināta/motivēta padarīju darāmo un tagad pāris nedēļas tieku galā ar sekām. Viss bija labi līdz brīdim, kad izdomāju uz vienu dienu auskarus izņemt - pēc noteiktajām trīs nedēļām. Bija sajūta, ka ausis pilnīgi uzelpo, tik priecīgas par svešķermeņa likvidāciju, un metas audzēt ciet nepatīkamo ievainojumu. Burtiski tieši tā arī bija, jo pret vakaru ausu caurumiņi bija jau mazlietiņ aizvilkušies ciet.
Tad nu es savās mazās austiņas tagad lutinu un pierunāju, saku, ka būs smukas vēlāk un apradīs ar caurumiņiem. Jo tā ir - kaut kāds dzelzis manās miesās!:)) Bet laikam jau tas ir normāli, ja vairumam sieviešu tādi ir!
Un smuki jau tie auskari arī ir bez gala, īpaši tie krāsainie un garie! Gribas kādu sievišķīgu elementu klāt ikdienas un te nu man tāds ir.
April!
Hello!
Pienācis brīdis, kad atkal mani ir piemeklējusi rakstītkāre un pie tam - publiskā manierē. No gada sākuma šī bija pilnīgi slepena dienasgrāmata, frustrācijas bagātiem tekstiem. Bet tad vienā brīdī straumīte apsīka, aptrūkās motivācija...
Tad nu lūk, sāku atkal ar jaunu skaistu sākumu un cerību uz ilgstošu sadarbību. Jo ik pa brīdim galvā noformulējas kādas patīkamas domu sakabes, ko tā vien gribas piezīmēt kaut kur.
Šalom!
Pienācis brīdis, kad atkal mani ir piemeklējusi rakstītkāre un pie tam - publiskā manierē. No gada sākuma šī bija pilnīgi slepena dienasgrāmata, frustrācijas bagātiem tekstiem. Bet tad vienā brīdī straumīte apsīka, aptrūkās motivācija...
Tad nu lūk, sāku atkal ar jaunu skaistu sākumu un cerību uz ilgstošu sadarbību. Jo ik pa brīdim galvā noformulējas kādas patīkamas domu sakabes, ko tā vien gribas piezīmēt kaut kur.
Šalom!
Abonēt:
Ziņas (Atom)