Nesen darbā atkal piedzīvoju TO! Ar mani kaut kas tāds reti notiek, tāpēc zinu, proti, runāju ar kādu vīrieti un jūtu, ir tāds - strāvojums, harizma, seksapīls vai nu kā to sauktu, un tas iziet cauri līdz pat mazliet mīkstiem ceļiem:)!
Atceros, vienu reizi tādu vīrieti satiku, kad vēl strādaju Maximas info centrā un viņš pienāca klāt kaut ko paprasīt, tāds gaišmatains un vēl gaišzilos džinsos, smaidīgs. Runāju un jūtu, ka pati muļķigi smaidu un KAUT KO nevaru sevī nokontrolēt. Pat ne tā, ka varētu pajokot vai flirtēt, nē, bet tā, ka jūti - viņam pār tevi varētu būt tāda vara, ka vari ielipt uz ilgu laiku un veselo saprātu atstāt uz maliņas. [Nu vismaz es tā iefantazēju, var jau būt, ka viņš patiesībā spēlē kariņus videokabīnēs un apniktu pēc divām dienām].
Un, lūk, pirms pāris dienām ienāk pie manis puiši runāt par vasaras darbiem un vienam atkal ir TAS. Tāds mačo tipa jaunietis, pagariem matiem, zemu balsi un vīrišķīgām rokām. Protams, pašpārliecināts un patīkams sarunu biedrs. Un es atkal tā viegli iemulstu, jo, ceru, viņš pat neiedomājas, ko es te pie sevis klusībā domāju un kolēģei skypā rakstu:)) Jēziņ, un viņam labi, ja 21 gads bija!!! Iedomājos, pēc pieciem gadiem sirdis lūzīs krakšķēdamas, kur vien viņš iemetīs savu zilo acu skatu!!!
Kaut kā vienmēr apzinos šajos ārkārtas gadījumos, ka varētu, varētu... te interesants variants sanākt, bet nepamet sajūta, ka šitā tipa puiši būs ne no to monogāmo un ilgtpējīgo sērijas. Salauzīs kvēlo sirsniņu un aizies pie nākamās. Kaut gan - kā zināms, arī shortcuti mēdz būt atmiņu vērti. Un vēl labāk ir visu atstāt fantāzijas apstrādei - kas varēja būt, bet nebij...
Patīkami pamielot acis un sirdi, padrebināt ceļgalus un iet mājās:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru