Viņiem ir sunītis. Es zinu, kad viņš kasās, kāja tiek raiti sista pret zemi. Dažkārt es dzirdu, ko viņi klausās radio vai tv, īpaši vannasistabā nez kāpēc to var it labi saklausīt. No rītiem viņa, pošoties uz darbu, uzvelk augstpapēdenes un defilē no priekšnama uz virtuvi tik sparīgi, ka papēžu klaudzienu omulība iejaucas mūsu dzīvokļa ikrīta skaņu gammā.
Tad viņiem ir - nezinu, trenažieris vai mākslīgais istabas uzkopējs - robots, bet tas parasti darbojas pa dienu, vismaz izklausās tā, it kā kāds ar hanteli braukātu pa grīdu. Es zinu, kad viņi pārvietojas no istabas uz istabu un kurā brīdī virina durvis un skapjus. Saklausu viesu sarunu jautro murdoņu, viņu pašu aizrautīgo komunikāciju un klepu.
Man ir tā laime sekot līdzi arī viņu intīmo sakaru režīmam, gulta tiek čīkstināta dūšīgi, dažkārt tiek pievienoti balss signāli. Reizēm viņi to dara man pārsteidzošā laikā, piemēram, šovakar pirms astoņiem. Bet bieži šitais pasākums nenotiek.
Viņi ir mani augšējā stāva kaimiņi, kas ir uztaisījuši f labu remontu - man prieks, ka esam tādā simbiozē un varam sekot līdzi viņu dzīves gaitām! Ak, kā gribētos, lai arī mūsu dzīvokļa skaņas kļūtu par viņu ikdienas pavadonēm!
Ir variants kaimiņus pakļaut tava dzīvokļa dzīves ciklam?
AtbildētDzēstintensivi stradaju pie izstrādes plāna:))
AtbildētDzēstLabs! Īpaši par intīmo sakaru režīmu un dīvainiem laikiem :) Es gan negribētu, lai kaimiņi tik daudz par mani zina...
AtbildētDzēst