?

J.: Kā var dabūt izejamo frizūru ļoti īsā laikā, nemaksājot neko?
A.: Lietot lielo lakas pudeli.

J.: Kā var dabūt labu garastāvokli?
A.: Uzmākties Doma laukumā nejauši sastaptam 3 mēn. vecam korgijam, atstājot saimnieku samulsuši smaidīgu.

J.: Kā var uzzināt ļoti daudz ko interesantu par Latvijas vēsturi?
A.: Aiziet uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Mani sāk interesēt vēsture, nopietni.

dimbarasa

Šodien ir no tām dienām, kad negribas neko, tikai ierušināties kaut kur, gultā vai kāda tālā pārgājienā, tādā vietā, kur nekas nav daudz jādara un jādomā. Bet tā kā ir gaidāmas neatliekamas iziešanas no mājas, tad droši vien tas pārvērtīsies tīri patīkamā LV dz.d.
Tikmēr es varu paslēpties atmiņās, vismaz tajās patīkamajās, par kurām domāju šī gada un vasaras kontekstā, kā viena lieta ved pie citām - kā jau tas dzīvē parasti notiek. Un galvenais - pašai šķita, ka tieši tā arī būs, jo Garas vasaras apmeklējums nevarēja palikt bez sekām - pārāk jau nu daudz tur cilvēku un enerģiju bija apkopots.
Lūk, Garā vasara apmeklēju Enģeļu semināru, ko vadīja jaukā Maija, pie kura esmu turpinājusi iet arī vēlāk, reti, bet tomēr. Šajā vēlākajā apmeklējumā aprunājos ar kādu vīrieti, kas ieteica man painteresēties par antroposofiju un tā kā man galvā jau bija ideja par kādām regulārākām mācībām visu to garīgi-ezotērisko tematu sakarā, tad tur esmu arī bijusi 2x. Neesmu gan droša, vai turpināšu, jo ideja it kā ir, bet izpildījums tāds mazliet haotisks un trūkst dinamikas. Jā, bet mana vārda diena aizveda mani pie bijušās kursabiedrenes, kuras darba kolēģe organizē ajūrvēdisko ēdienu kursus, kurus arī apmeklēju.
Interesanti, pa kuru diedziņu aiziešu tālāk? Kaut ko intensīvi meklēju, ka gribas domāt - atradīšu!

No -Tikums

Jauks patriotiskās nedēļas sākums - 11.11.11., svecītes, dziesmas un alus! Kopš esmu korporācijā, patriotisms  nostabilizējies par bezgala dabisku dzīvesveida sastāvdaļu.
Off topic. Divas reizes piefiksēju, ka mani pārņēma tādas pretrunīgas sajūtas, veroties vīriešu žurnālu lapās, kur sevi kailām krūtīm eksponēja divas daiļas un precētas jaunkundzes. Vai tas ir labi, ka precēta sieviete ļauj savus daiļumus apskatīt pilnā krāšņumā visiem, kas to vēlas? Ārprāc, man ir kaut kāds konservatīvisms piemeties:)

P.S.Pēc nedēļas atklāju, ka šis bija mans 111. ieraksts blogā. O-OU!

ikdiena

Tā kā kāds šo arī lasa, tad ir arī jāraksta, ja šitais saucas blogs.
Diez kā tas sanāk, ka ik pa brīdim mainās iekšējā sajūta, no "bļāviens, kā viss ir apnicis" līdz "ai, cik viss ir ļoti labi". Kāpēc tas tā - iekšējā emocionālā nestabilitāte (no surprise) vai vētras un dziņas, kas esot tik raksturīgas šim laikam - enerģētiski piesātinātam un prasīgam pret katra cilvēka izaugsmi (un tas vainagosies 2012.g., bet tas jau ir cits stāsts:). Lai nu kā, vislabākā sajūta ir tad, kad nav laika domāt un iedziļināties, bet vienkārši dzīvot. Uuuun, lai kaut ko vērtīgu es vēl būtu pateikusi, jāuzsver, ka šīs brīvdienas lielā lielumā bija ļoti labas un atbilda nesenajā sieviešu seminārā dzirdētajām norādēm - piektdienā sievietei ir jāpucējas, jo tā ir Venēras diena (done - Mārtiņdiena!), sestdienā nevajag strādāt nemaz, jo tā ir Saturna diena (done - sejas maska, draudzenes, ballīte ar boulingu), bet svētdiena, nu svētdiena bija vienkārši laba, gan atpūta (Jūrmalas mājiņas un ieliņas), gan mājasdarbiņi.
Love and enjoy!

teijāteris

Ārprāc, blogs ir panīcis, rakstīt negribas - to tik vien daru, kā drukāju darbā - darba un sociālo tīklu un savām vajadzībām, un te vairs negribas ne-maz. Bet jāpaspēj kaut kas ierakstīt, kamēr vēl oktobris, jo oktobris ir bijis varen labs mēnesis... piemēram šodienā, lieliskajā Pedvāles braucienā:)
Galvenais jau tas, ka mākslas un kultūras dievs man ir devis brīnumainu iespēju pēdējā laikā apmeklēt daudz visa kā (notikušā secībā):
*ceturtdiena - krievu improvizācijas teātris Start. Smieties var arī pa krievisko;
*piektdiena -  Arī gudrinieks pārskatās NT. Tipa smieklīgi un ar jēgu, bet brīžam garlaikojos;
*sestdiena - Crazy, stupid love FC. Ļoti patika filma, izsmējos, lieku reizi nodomāju, cik forši ir būt kopā ar savu īsto cilvēku, lai arī tas neko negarantē;
*svētdiena - Otello JRT. Patika, bet mazliet sagarlaikoja dramaturģiskā līnija, kas taču pats Šekspīrs -  bet tik lētticīgs (melnais) vīrietis attēlots un viņa mīlestība;
*otrdiena - Primadonnas  DT. Neplānoti nokļuvu, izsmējos līdz asarām un neko nezinu par pieticīgām anotācijām un nievājošiem komentāriem. Smieklam noder:)
*sestdiena - Oblomovs JRT. Šis bija pamatīgākais gabals, jo 4h kopsummā. Un it kā smieties arī par ko, bet pasmagi, ja tā padomā - par vīrieti, kas noslēpies no dzīves savā istabiņā un gultā, ļaujot sevi aptekalēt kalpam Zaharam (izcils Daudziņš), atmetot ar roku visiem saviem sapņiem, zaudējot mīlestību un draugus. Ļoti patika skatuves iekārtojums - putekļi, netīrie stūri...
Ak, teātris, tā burvība, tā atkarība - aizmiršanās, skatīšanās un citu dzīvēm, pārdomas, izklaide un izejamais pasākums, viss reizē!

Vēl interesanti bija tas, ka lieku reizi aizgāju paklausīties, kāds ir sievietes dzīves uzdevums no vēdiskā viedokļa. Nu ko - kalpot vīrietim! Ne jau tā, ka kājas bučot, bet: sievietei - māja, vīrietim - nest mājās naudu. It kā tradicionālā (patriarhālā) dzīves kārtība, no kuras esam laimīgi tikušas vaļā tikai pagājušajā gs. Bet varbūt tas nemaz nav tik greizi, varbūt tiešām ierastā dzīves kārtībā ir vispareizākā un dabiskākā, ar noteikumu, ka tā ir harmoniska izvēle abiem dzimumiem, balstīta savstarpējā mīlestībā un cieņā. Galvenais jebkurā gadījumā - lai ir iespēja izvēlēties, lai nav nekāda despotisma un kaut kādu dzīves lomu uzspiešanas.