Galvenais jau tas, ka mākslas un kultūras dievs man ir devis brīnumainu iespēju pēdējā laikā apmeklēt daudz visa kā (notikušā secībā):
*ceturtdiena - krievu improvizācijas teātris Start. Smieties var arī pa krievisko;
*piektdiena - Arī gudrinieks pārskatās NT. Tipa smieklīgi un ar jēgu, bet brīžam garlaikojos;
*sestdiena - Crazy, stupid love FC. Ļoti patika filma, izsmējos, lieku reizi nodomāju, cik forši ir būt kopā ar savu īsto cilvēku, lai arī tas neko negarantē;
*svētdiena - Otello JRT. Patika, bet mazliet sagarlaikoja dramaturģiskā līnija, kas taču pats Šekspīrs - bet tik lētticīgs (melnais) vīrietis attēlots un viņa mīlestība;
*otrdiena - Primadonnas DT. Neplānoti nokļuvu, izsmējos līdz asarām un neko nezinu par pieticīgām anotācijām un nievājošiem komentāriem. Smieklam noder:)
*sestdiena - Oblomovs JRT. Šis bija pamatīgākais gabals, jo 4h kopsummā. Un it kā smieties arī par ko, bet pasmagi, ja tā padomā - par vīrieti, kas noslēpies no dzīves savā istabiņā un gultā, ļaujot sevi aptekalēt kalpam Zaharam (izcils Daudziņš), atmetot ar roku visiem saviem sapņiem, zaudējot mīlestību un draugus. Ļoti patika skatuves iekārtojums - putekļi, netīrie stūri...
Ak, teātris, tā burvība, tā atkarība - aizmiršanās, skatīšanās un citu dzīvēm, pārdomas, izklaide un izejamais pasākums, viss reizē!
Vēl interesanti bija tas, ka lieku reizi aizgāju paklausīties, kāds ir sievietes dzīves uzdevums no vēdiskā viedokļa. Nu ko - kalpot vīrietim! Ne jau tā, ka kājas bučot, bet: sievietei - māja, vīrietim - nest mājās naudu. It kā tradicionālā (patriarhālā) dzīves kārtība, no kuras esam laimīgi tikušas vaļā tikai pagājušajā gs. Bet varbūt tas nemaz nav tik greizi, varbūt tiešām ierastā dzīves kārtībā ir vispareizākā un dabiskākā, ar noteikumu, ka tā ir harmoniska izvēle abiem dzimumiem, balstīta savstarpējā mīlestībā un cieņā. Galvenais jebkurā gadījumā - lai ir iespēja izvēlēties, lai nav nekāda despotisma un kaut kādu dzīves lomu uzspiešanas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru