Tā kā kāds šo arī lasa, tad ir arī jāraksta, ja šitais saucas blogs.
Diez kā tas sanāk, ka ik pa brīdim mainās iekšējā sajūta, no "bļāviens, kā viss ir apnicis" līdz "ai, cik viss ir ļoti labi". Kāpēc tas tā - iekšējā emocionālā nestabilitāte (no surprise) vai vētras un dziņas, kas esot tik raksturīgas šim laikam - enerģētiski piesātinātam un prasīgam pret katra cilvēka izaugsmi (un tas vainagosies 2012.g., bet tas jau ir cits stāsts:). Lai nu kā, vislabākā sajūta ir tad, kad nav laika domāt un iedziļināties, bet vienkārši dzīvot. Uuuun, lai kaut ko vērtīgu es vēl būtu pateikusi, jāuzsver, ka šīs brīvdienas lielā lielumā bija ļoti labas un atbilda nesenajā sieviešu seminārā dzirdētajām norādēm - piektdienā sievietei ir jāpucējas, jo tā ir Venēras diena (done - Mārtiņdiena!), sestdienā nevajag strādāt nemaz, jo tā ir Saturna diena (done - sejas maska, draudzenes, ballīte ar boulingu), bet svētdiena, nu svētdiena bija vienkārši laba, gan atpūta (Jūrmalas mājiņas un ieliņas), gan mājasdarbiņi.
Love and enjoy!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru