Ejot pa ielu vai vērojot cilvēkus pa kādu logu, uzspēlēt pašam ar sevi spēli - tikai vērot, nedrīkst vērtēt. Izslēgt visus - ārprāc, vēl īsāk nevarēja?/ tas izskatās garā vājš/ mmm, ja man būtu tāda nauda, es jau arī varētu tā ģērbties/ šitais droši vien ir iedomīgs/ iet kā mietu norijis ...
Un - redzēt vienkārši cilvēkus, kas iet savus ceļus uz šīs planētas, kas vienkārši grib būt laimīgi un ir tieši tādi paši kā es un tu.
Man arī patīk bieži vērot cilvēkus. Tas lieliski izdodas kādā kafejnīcā, sēžot pie loga. Vislabāk darba dienas rītā vai vakarā, tad interesantāk :)
AtbildētDzēst