slim

Eh, otro dienu piemeklējis slimums, ar iesnām un klepiem un smagumu galvā. Trekterēju ingveru ar medu un citronu.
Izklaidējot sevi, esmu jūtūbā pārskatījusies sex&thecity, Džima Kerija un Friends smieklīgās epizodes:)) Perfekts garastāvokļa uzlabotājs, tā ka nākamajā dienā acāboli sāk iebilst:).

macho man

Nesen darbā atkal piedzīvoju TO! Ar mani kaut kas tāds reti notiek, tāpēc zinu, proti, runāju ar kādu vīrieti un jūtu, ir tāds - strāvojums, harizma, seksapīls vai nu kā to sauktu, un tas iziet cauri līdz pat mazliet mīkstiem ceļiem:)!
Atceros, vienu reizi tādu vīrieti satiku, kad vēl strādaju Maximas info centrā un viņš pienāca klāt kaut ko paprasīt, tāds gaišmatains un vēl gaišzilos džinsos, smaidīgs. Runāju un jūtu, ka pati muļķigi smaidu un KAUT KO nevaru sevī nokontrolēt. Pat ne tā, ka varētu pajokot vai flirtēt, nē, bet tā, ka jūti - viņam pār tevi varētu būt tāda vara, ka vari ielipt uz ilgu laiku un veselo saprātu atstāt uz maliņas. [Nu vismaz es tā iefantazēju, var jau būt, ka viņš patiesībā spēlē kariņus videokabīnēs un apniktu pēc divām dienām].
Un, lūk, pirms pāris dienām ienāk pie manis puiši runāt par vasaras darbiem un vienam atkal ir TAS. Tāds mačo tipa jaunietis, pagariem matiem, zemu balsi un vīrišķīgām rokām. Protams, pašpārliecināts un patīkams sarunu biedrs. Un es atkal tā viegli iemulstu, jo, ceru, viņš pat neiedomājas, ko es te pie sevis klusībā domāju un kolēģei skypā rakstu:)) Jēziņ, un viņam labi, ja 21 gads bija!!! Iedomājos, pēc pieciem gadiem sirdis lūzīs krakšķēdamas, kur vien viņš iemetīs savu zilo acu skatu!!!
Kaut kā vienmēr apzinos šajos ārkārtas gadījumos, ka varētu, varētu... te interesants variants sanākt, bet nepamet sajūta, ka šitā tipa puiši būs ne no to monogāmo un ilgtpējīgo sērijas. Salauzīs kvēlo sirsniņu un aizies pie nākamās. Kaut gan - kā zināms, arī shortcuti mēdz būt atmiņu vērti. Un vēl labāk ir visu atstāt fantāzijas apstrādei - kas varēja būt, bet nebij...
Patīkami pamielot acis un sirdi, padrebināt ceļgalus un iet mājās:)

pienāca rīts

Sen tā nebija bijis - aizgāju gulēt tikai no rīta! No tāda, pa īstam rīta, kad visapkārt gaišs un saulīte solās būt silta, uz ielām maz cilvēku un viss ir patīkamās svētdienas rīta pamošanās gaidās. Pati savās laka kurpītēs un skaistās zeķubiksēs, visa melnā, izjūtu, cik ļoti esmu tajā iepriekšējās dienas noskaņā, jo gulēt taču vēl neesmu gājusi un rītdiena ir vienkārši iestājusies bez maniem pamošanās rituāliem.
Autobusā, protams, aizmigu, visu ceļu klanījos uz priekšu, ik pa brīdim uzraudamās no tramīgā iemiedža, lai nepabrauktu garām pieturai. Protams, pabraucu.
Bet vispār dieniņa bija jauka - un neviens nevarēja paredzēt, ka tā beigsies pēc saullēkta. Sarunas un izrunāšanās. Negaidīti iegūta biļete uz studenšu vakaru,  dziesmas, dziesmas - latviešu meitenēm tā vācelīte pilna pielocīta, kā zināms. Pēc tam pieslēdzās puiši, dejas un degvielas stimulētas sarunas un komplimenti.
Pārsteidzošā kārtā miega pietika visai dienai līdz pašam vakaram un, domājams, pietiks arī otrajam cēlienam.

Senču grēki

Nesen izlasīju dikti interesantu rakstu Santā (šiten tajā) - par dzimtas ietekmi uz katru atsevišķu indivīdu. Ja agrāk man likās, ka senči ir senči un katram cilvēkam ir iespējas mainīt savu dzīvi un dzīvot pilnīgi savādāk, tad tagad mazliet šaubos. Kaut nevajadzētu, jo patiesībā viss potenciāls tiešām ir mūsos.
Tad nu lūk, dzimtās pat gadsimtu garumos var novērot līdzīgas pazīmes un attieksmi pret dzīvi, var iedalīt t.s. vājās un stiprās dzimtas. Vājajās gandrīz katrā paaudzē gadās kāda pašnāvība, smaga slimība, skandāls, iznīcība, savukārt stiprajās ir daudz ievērojamu cilvēku dažādās sfērās. Un! - stiprās dzimtas visbiežāk ir cēlušās no saimniekiem un amatniekiem, savukārt vājās no zemākās kārtas kalpiem. Tam ir racionāls pamatojums - psiholoģiskas, fiziskas un pat fizioloģiskas īpatnības, kas ietekmējušas kalpu cilvēku dzimtas gājumu un līdz ar to arī viņu dzīves uztveri. Un šī kalpu domāšana šodien daudziem latviešiem, izpaužas, piemēram, kā izvēle braukt sēnes lasīt uz Īriju, nevis pašam uzņemties atbildību par savu dzīvi. Re kā - sanāk, ka mūsu mentalitātei ir izskaidrojums! Daudzi latvieši savukārt cenšas kompensēt agrāko garīgo badu ar daudzām augstākajām izglītībām (un tas ir pozitīvi!!!).
Doma ir tāda - katrā dzimtā ir, citas zinātnes to sauktu par karmisku, problēma, ar ko jātiek galā, kas jāatrisina, ko nevajag noliegt un slēpt, citādi tā atkārtojas dažādās formās. Piemēram, vectēvs bijis dzērājs un par viņu kautrējas runāt, dēls izaug par stingru atturībnieku, bet mazdēls atkal - izlaidies ballētājs. Ar to var tikt galā tikai tad, ja šīs problēmas atdzīst, jo tas ir mācību ceļš, mūsu dzīves testi. Viss ir saistīts un īlēns no maisa izlīdīs agri vai vēlu! Tāpēc jāpēta dzimtas vēsture - tā dos iespēju labāk saprast arī pašam sevi.
Nja, bet tiek uzsvērts arī, ka dzimta iet pa tēva līniju. Es, piemēram, nemaz nezinu, kas īsti ir viens mans vecaistēvs, kas tāds ir tikai pēc nosaukuma. It kā jau - kāda tam nozīme tagad, bet varbūt tas tomēr rada kaut kādu frustrāciju par tēmu "gribu ideālu ģimeni ar vecākiem un vecvecākiem (intelektuāliem mecenātiem) pie viena galda ar baltu galdautu absolūtā saticībā".
Lūk tā ir ar tiem āboliem, ābelēm un zirgiem:)

Es mīlu tevi, Filip Moris...

... un Džimu Keriju arī piedevām! Starp citu, filmas apakšnosaukums - Ar humoru par gejiem.
Bet vispār filma tik viegla un patīkama, ka neizjūti to dramatisko noslodzi, homoseksuālismu un mīlas pāra mūžīgo izšķiršanu - Bušs izrādās vainīgs arī par to:)).
Treileris!