Pēdējie muzikālie notikumi, kas mani ieviļņoja, liek domāt, ka esmu iekļuvusi kaut kādā 35+ paaudzes dārziņā. Kā nu ne - pirms vēlēšanām biju Vērmaņdārzā uz Čikāgas piecīšiem, man pat atmiņā viņu pārpildītie Mežaparka koncerti, kurus skatījos TV pirms...20? gadiem. Un, kad viņi dziedāja "...es zinu, ka mēs vēlreiz satiksmies...", man bija mitras acis. Un es godīgi salu visu koncertu, lai pēc tam dikti apmierināta ar visiem kopā dotos mājup.
Otrs notikums bija nesen - jau otro reizi kopā ar mammu biju uz Labvēlīgā tipa koncertšovu. Jāsaka, ka tas ir kaut kas fenomenāls - cilvēki, jau atnākot, ir pilnīgi gatavi uz ālēšanos, dziedāšanu un ņemšanos, mamma pati pieteicās Ufo, lai mūs nofotogrāfē, visi nopietna paskata cilvēki ceļas kājās, dejo un met uz skatuves krūšturus. Beigās es tēloju grūpiju un, spaidoties pūlī ar citiem faniem, dabūju visus grupas dalībnieku autogrāfus. Man ļoti patīk Freda humors un es atceros, ka viņš, saņemot kādu LT balvu, teica: cilvēki, padomājiet taču par savu gaumi!
Un vēl es nesen kaut kur lasīju, ka ar gadiem cilvēki kļūstot sentimentāli. Tā lūk!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru