Jouu, mūsu tradicionālais - jo jau otrais:) - meiteņu brauciens uz Parīzi ir beidzies. Dikti jau man patīk braukt pie W, uz viņas mazo dzīvoklīti, pie viņas marokāņu vīrieša un pāris dienas vadīt romantiskajā metropolē.
Jā, šis brauciens nebija tik traks, kā tas, pirms diviem gadiem, ar geju praidu un salsas kafejnīcu un dulniem parīziešiem ar dažādām ādas krāsām un pārliecībām. Šajā bija vairāk pastaigu, braucienu, gājienu un, pilnīgi bail to teikt, vairs nejutos tik ļoti Parīzes apburta, tik laimīgi sajūsmināta uz katra stūra. Kas nu - vecums klāt vai vienkārši jānomaina pilsēta?:)
Atkal īsais rezumē:
Kas man patika: milzīgo burbuļu pūtējs uz ielas, bērnu karuselītis, kurā izvizinājāmies, prostitūtu pilnais Boloņas mežs, mīdiju kaudze uz šķīvja, mūsu smiekli, skaistās melnās sievietes, pikniks pie ezera, nejaušas sarunas ar ceļā sastaptajiem.
Kas man nepatika: smiekli, kuros nepiedalos, lidostas apsargs - krāns, kas man atņēma kosmētikas noņēmēju, nakts lidostā uz dzelzs krēsla.
Vīlos: Sacre Coeur skaistā baznīca kalnā (panorāmas skats no/uz), no kuras trepēm var pārredzēt visu Parīzi - mūsu svētvieta, must-visit!!! Uz tās trepēm plīsa pudeles, es dabūju ar pudeles korķīti pa galvu un šajos uzmanības apliecinājumos nebija nekā romantiska!
Un vēl mēs dabūjām mazliet asaru gāzes sejā kādā ielas incidentā. Nevaru teikt, ka tas man galīgi nepatika, jo tā bija pilnīgi jauna pieredze!:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru