Kaimiņu būšana

Viņiem ir sunītis. Es zinu, kad viņš kasās, kāja tiek raiti sista pret zemi. Dažkārt es dzirdu, ko viņi klausās radio vai tv, īpaši vannasistabā nez kāpēc to var it labi saklausīt. No rītiem viņa, pošoties uz darbu, uzvelk augstpapēdenes un defilē no priekšnama uz virtuvi tik sparīgi, ka papēžu klaudzienu omulība iejaucas mūsu dzīvokļa ikrīta skaņu gammā.
Tad viņiem ir - nezinu, trenažieris vai mākslīgais istabas uzkopējs - robots, bet tas parasti darbojas pa dienu, vismaz izklausās tā, it kā kāds ar hanteli braukātu pa grīdu. Es zinu, kad viņi pārvietojas no istabas uz istabu un kurā brīdī virina durvis un skapjus. Saklausu viesu sarunu jautro murdoņu, viņu pašu aizrautīgo komunikāciju un klepu.
Man ir tā laime sekot līdzi arī viņu intīmo sakaru režīmam, gulta tiek čīkstināta dūšīgi, dažkārt tiek pievienoti balss signāli. Reizēm viņi to dara man pārsteidzošā laikā, piemēram, šovakar pirms astoņiem. Bet bieži šitais pasākums nenotiek.
Viņi ir mani augšējā stāva kaimiņi, kas ir uztaisījuši f labu remontu - man prieks, ka esam tādā simbiozē un varam sekot līdzi viņu dzīves gaitām! Ak, kā gribētos, lai arī mūsu dzīvokļa skaņas kļūtu par viņu ikdienas pavadonēm!

Atklāsmes

Jo vairāk pavadi laiku ar saviem radiniekiem, jo vairāk saproti, ka:
1.Neviens nav perfekts.
2.Radiniekus neizvēlas un laiks ar to samierināties (^$*4p2#$).
3.Nākotnes izredzes sagaidīt vecumdienas, esot pie vesela saprāta, lēnām, bet neatlaidīgi, zūd. Ģenētika!!!

Jāņu bilance

Apvienotajā velo un svinēšanas izbraucienā pievarēti 129 km.
Trajektorija: Rīga-Pļavinas (vilciens) - Sausnēja (velo) - Ineši (velo) - Cēsis (velo) - Rīga (vilciens). Bonusā dziesmas, dejas, vainadziņš, sieriņš, aliņš, abnormāls daudzums gaļas, lieliskais telšu komforts un burvīgās Latvijas pļavas, lejas un kalni!
Ā, vēl atradām uz ceļa Iphone! Well, jā, tieši tā - to pašu slaveno pēdējā modeļa modes gadžetu uz šosejas ar muti uz leju. Ja īpašniekam paveiksies, drīz viņu atradīsim.

zack and miri make a porno

Filma ir pamatīgi rupja latviešu valodā, jo katrs fuck tiek iztulkots atbilstoši situācijai. Bet smieklīga:)

Doma

Turpinot cinematona tēmu. Kā pēdējo savā atpūtas režīmā noskatījos "What the Bleep!?: Down the rabbit hole". Principā par to pašu, kas šobrīd virmo gaisā, par 21.gs. zinātnes un garīgās pasaules izpratnes sastapšanos, par to, ko runā  Pēteris Kļava un Andris Buiķis.
Redz, mūsdienu fiziķi vairs nesaka, ka visu pasauli var iedalīt materiālajā - t.i. redzamajā jeb ticamajā un nemateriālajā jeb garīgajā, pat izdomātājā. Šobrīd viņi ir nonākuši tik tālu, lai pateiktu, ka viss ir viens - tikai tas izpaužas dažādi. Ka visa pasaule ir milzīgs viens vienums un visi cilvēki, līdz ar to notikumi, attiecības, kur tie atrodas, ir viens otra atspulgs un papildinājums.
Visu to kvantu fizikas esenci es neuztvēru, bet tas, ko es sapratu ir - cilvēka DOMA ir tas, kas rada visu viņa realitāti, kas arī tīri labi vizuāli atspoguļots. Atkal tika minēts hrestomātiskais piemērs ar ūdens kristāliem, kas veidojas skaisti, ja viņiem velta jaukus vārdus un kļūst izķēmoti, ja saka, ka tos ienīst. Atgādinājumam - cilvēkā ir ap 70% ūdens!
Interesanti bija izskaidroti cilvēka paradumu, raksturīgo īpašību rašanās. Piemēram, ja cilvēks dažādu apstākļu ietekmē ik pa laikam mēdz būt īgns, tad ar laiku viņa, tipa neironi vai kaut kas tml., pierod pie šīs sajūtas un tā nostiprinās viņa nervu sistēmā. Tāpēc cilvēkam bez maz nepieciešams katru dienu sajust šo īgnumu, jo pie tā ir pieraduši viņa neironi un tas veido viņa identitāti - un to cilvēks, protams, vēlas saglabāt! Lai radītu jaunus paradumus, dzīves uzskatus, ir ļoti jāpiestrādā un, piemēram, katru dienu ir jācenšas priecāties, tā mēģinot nostiprināt to priecīgo neironu, kas ar katru dienu kļūtu arvien stabilāks un tad cilvēkam rastos regulāra un akūta vēlme priecāties!
Tātad galvenais - katra realitāte ir viņa domas, tas, ko mēs katrs iedomājamies esam īstu, jo tieši tāds tas arī kļūst.