Tieši tagad ir vasara!

Manu sestdienas rīta nemieru/neapmierinātībiņu tīri veiksmīgi izgaiņājuši 50 km, ko pieveicu ar velo un gandrīz apmeklētais Daugavgrīvas mols un cietoksnis. Tagad jādomā tikai par to, kā rīt būt pietiekami možai, lai tiktu līdz Dziesmusvētku estrādei.
Jūnijs pagāja tāds budzīgs. Lasīju, ka laiks pirms dzimšanas dienas tāds mēdzot būt, jo ir katra personīgā cikla noslēgums. Tad nu lūk, mani šis tas apbēdināja un nogurdināja, taču, tuvojoties 30. jūnijam, viss kļuva arvien labāk - Čehijas komandējums tīri priecīgā garā un tad arī pašas dzimšanas dienas svinības dažādos sastāvos. Jāteic, ka viss bija ļoti mierīgi, bet skaisti, ar daudz ēdmaņām un vienu pavisam lielisku biļeti vienam pavisam lieliskam festivālam:). Lai arī mana lielākā dzimšanas dienas dāvana būtu miera pilna gaisotne Iecavas mājās. Tomēr ne visas lietas dzīvē piepildās (uzreiz).
Un tad jau, uz jubilejā saņemto pozitīvo enerģiju viļna es devos jūlijā - svelmē, Dziesmu svētkos, tiekoties ar foršiem cilvēkiem un īpaši ar desmit gadus neredzētu klasesbiedreni!
Uz/no Čehijas visādi citādi nogurdinošajam transporta veidam - mikroautobusam bija dikti pozitīva blakne - beidzot kārtīgi ielasīties EatPrayLove. Ja sākumā domāju, ka tas būs saistošs bestsellers angļu valodas uzturēšanai, tad izrādījās, ka kļuvu pilnīgi sajūsmināta - īpaši par Indijas daļu, par mācīšanos meditēt, par sevis meklēšanu un saprašanu. Par atļauju būt reliģijas cherry-pickeram. Par atļauju negribēt bērnus (tas nav mans gadījums, bet vienkārši - take it easy!).

sunny sunday

Šodien bija tāda gara mierīga svētdiena, apmēram tāda pati kā Samsara, ko noskatījos kino. Vispār jau man nepārāk patīk mierīgas brīvdienas, jo tādas pārāk daudz bijušas ziemā. Tomēr vasaras miers ir savādāks - kārtīgi izgulēties, jo sestdiena bijusi gana blīva ar velo un Kalnciema ielas Skroderdienu jandāliņu, pārmaiņas pēc atvēlēt laiku mājas sakopšanai, izvēlēties vissmukāko blūzīti un aizbraukt uz patukšo pilsētas centru!
Siltums, saule, vaļā logu, jūra, basas kājas - tā visa tikai tagad tā pa īstam sāk pietikt, jo nespēju vien izbaudīt visu, šo tik ātri vaļā atsprāgušo vasaru, kas atnāca pēc tiem garajiem aukstajiem mēnešiem.
Man patīk veidot savu dzīvi tā, lai tajā būtu odziņas, lai tajā būtu notikumi, piedzīvojumi, sajūtas. Tāda sajūtu medniece - laikam kas līdzīgs adrenalīna medniekiem, kam vajag arvien jaunus un ekstrēmākus piedzīvojumus, lai justos dzīvi. Tajā pašā laikā es gribētu iemācīties ļauties plūsmai un arvien mazāk gribēt un meklēt :).
Bet tā kā uz pasaules ir vīrieši, nekāda īsti mierīga plūsma nesanāk!

two too

Divas pēdējās nedēļas nogales ir bijušas sevišķi lieliskas. Daba, dejas/dziesmas, draugi. Paldies! Laikam dinamiskā aktivitāte noveda pie pazaudēta smuka auskara katrā no tām, ahhh.
Kaut kad prātā pazibēja gudrība, ko jau reiz pieminēju - par salīdzināšanas postu. Šķiet, ka jūties laimīgs un apmierināts līdz brīdim, kad uzzini, kā iet tai/tam otram. Un sapīksti, jo uzreiz sajūties, ka kaut kas pietrūkst pašam. Laikam jau taisnība tai gudrībai, ka grūtāk iemācīties priecāties par drauga laimi, nekā bēdāties līdzi nelaimē. Un tu nekad nezini, kādi melnumi ir bijuši otra dzīvē, pirms viņš nonācis tur, kur ir un kāda ir viņa dzīves misija.
Tiklīdz apzinies, ka tava dzīve, pieredze ir vienīgā unikālā tev paredzētā, ko tu pats vari veidot un piepildīt ar saturu (gaismu, paļaušanos, došanu, radīšanu, zināšanām), vienkārši izzūd vēlme salīdzināt, vērtēt, kritizēt (skan kā no kanceles? :).

Oportūniste

Vairāk kā mēnesis pagājis kopš pēdējā ieraksta, un tas liecina tikai par vienu - iepriekšējā ierakstā piesauktā intensitāte ir piepildījusies par visiem 100. Esmu paspējusi divreiz pabūt Lielbritānijā. Daudz nācies strādāt, taču visādi citādi - man, šķiet, patiešām patīk, ka viss notiek, un es varu darīt un baudīt pavasari visdažādākajās tā izpausmēs iekš un ārpus telpām.

Kaut kad sen man galvā pazibēja doma, ko gribētu atzīmēt par savu vienreizējo personību:). Tātad - es sev varētu piedēvēt nosaukumu 'oportūniste' jeb 'iespēju izmantotāja'. Pirmo reizi šo terminu šajā sev pazīstamā kontekstā dzirdēju lekcijā no smuko lietusmētelīšu pārdevējas Annijas. Un sapratu - yes, tas arī ir par mani. Un savādi, ka no malas, manuprāt, dažkārt, izskatās, ka es esmu baigi mierīgā un konservatīvā, kas daudzos aspektos tā arī ir, tomēr tomēr... es visu laiku uzzinu par visvisādām iespējām un ļoti bieži nolemju, ka man tās jāizmanto, jo - varbūt, darot to, es iepazīšu/ieraudzīšu/izjutīšu KAUT KO tādu, kas nu ļoti labvēlīgi un radikāli iespaidos manu dzīvi:) Bet varbūt es sevi tādā veidā 'paglābšu' no mierīga vakara mājās:). 
Dažkārt, protams, šī vēlme uznāk kā apsēstība -  ka bez TĀ es nekādi vairs nevaru, bet tas iegūšanas prieks nav nemaz tik liels. Tomēr basically man ļoti patīk šī īpašība, kā arī visas tās iespējas, ko es sev sniedzu:).
Esmu strādājusi jautrā vīna degustēšanas pasākumā Līvu laukumā, rakstījusi projektu par pilnīgi kosmisku tēmu zinātniskā institūtā, tulkojusi pasniedzēju sacīto festivālā Gara vasara (pārbijusies kā diegs), trīs mēnešus dzīvojos Dānijas tautskolā, gājusi uz karsto jogu, biodeju, tautas dejām, Ievas pārvērtībām, orientēšanās sacensībām ... Droši vien ir čupiņa iespēju, ko es varēju izmantot, bet neizdarīju. Taču kurš par tām atceras?

Var jau būt, ka tā ir norma un pilnīgi parasta, pie epasta un sociālajiem tīkliem pieslēgta pilsētnieka ikdiena. Var jau būt, ka tie ir meklējumi, kas vēl nav vainagojušies ar atrašanu. Iespaidu medības un dzīšanās pēc izpratnes par šīs pasaules skaistumu.
Bet tie cilvēki un sajūtas (patīkamas vai mazāk), ko es piedzīvoju, mani bagātina, iedrošina un atver.

more intensity

Kā tas mēdz būt, šonedēļ intensīva darba slodze sakrita ar intensīvām ārpus darba aktivitātēm. Trīs pēdējie darba dienu vakari pagāja jautri saviesīgās noskaņās, tā ka savu dienišķo miega devu nesanāca izmantot. Tā rezultātā sestdienas rīts pienāca ar zināmu sagurumu, tādu, kas prasa labi paēst, izgulēties un izstaigāties svaigā gaisā, varbūt arī kaut ko no tā izdosies īstenot...

Vispār interesanti - mani ir piemeklējusi kaut kāda badtheaterkarma, jo no trīs šomēnes ieplānotajām izrādēm jau divas (!) ir atceltas teātru vainas dēļ - JRT paziņoja, ka aktrise slima, Krievu Drāmas teātris pateica, ka ir vienkāršī čēpē. Es tiešām ceru, ka trešais mēģinājums nākamnedēļ izdosies! Tas laikam liecina, ka teātra sezonu laiks beigt, kas arī ir pareizi:).

Viendien mēģināju iestaigāt savās jaunās sarkanās kurpes. Pati priecīga, kājas gan nevisai. Jocīgi bija tas, ka todien divi vīrieši divās dažādās situācijās pavēstīja man, ka labi izskatos. Jocīgi tas bija tāpēc, ka viņi abi man neraisa kaut kādas pārmērīgas simpātijas, bet iekšēji es tiešām jutos labi, jo iepriekšējais vakars bija smieklu pilns, tāpēc ar tādu jautru noskaņu biju todien arī pamodusies.

Tātad - pavasaris!

Zināms, ka visu vajag darīt ar 'more intensity':