Tieši tagad ir vasara!

Manu sestdienas rīta nemieru/neapmierinātībiņu tīri veiksmīgi izgaiņājuši 50 km, ko pieveicu ar velo un gandrīz apmeklētais Daugavgrīvas mols un cietoksnis. Tagad jādomā tikai par to, kā rīt būt pietiekami možai, lai tiktu līdz Dziesmusvētku estrādei.
Jūnijs pagāja tāds budzīgs. Lasīju, ka laiks pirms dzimšanas dienas tāds mēdzot būt, jo ir katra personīgā cikla noslēgums. Tad nu lūk, mani šis tas apbēdināja un nogurdināja, taču, tuvojoties 30. jūnijam, viss kļuva arvien labāk - Čehijas komandējums tīri priecīgā garā un tad arī pašas dzimšanas dienas svinības dažādos sastāvos. Jāteic, ka viss bija ļoti mierīgi, bet skaisti, ar daudz ēdmaņām un vienu pavisam lielisku biļeti vienam pavisam lieliskam festivālam:). Lai arī mana lielākā dzimšanas dienas dāvana būtu miera pilna gaisotne Iecavas mājās. Tomēr ne visas lietas dzīvē piepildās (uzreiz).
Un tad jau, uz jubilejā saņemto pozitīvo enerģiju viļna es devos jūlijā - svelmē, Dziesmu svētkos, tiekoties ar foršiem cilvēkiem un īpaši ar desmit gadus neredzētu klasesbiedreni!
Uz/no Čehijas visādi citādi nogurdinošajam transporta veidam - mikroautobusam bija dikti pozitīva blakne - beidzot kārtīgi ielasīties EatPrayLove. Ja sākumā domāju, ka tas būs saistošs bestsellers angļu valodas uzturēšanai, tad izrādījās, ka kļuvu pilnīgi sajūsmināta - īpaši par Indijas daļu, par mācīšanos meditēt, par sevis meklēšanu un saprašanu. Par atļauju būt reliģijas cherry-pickeram. Par atļauju negribēt bērnus (tas nav mans gadījums, bet vienkārši - take it easy!).