katrā ciskā forma olimpiskā

Esmu dikti priecīga par mūsu 3 medaļām - nu kā, bronzas mums tak ir divas:) Patika viss šis olimpiskais ārprāts! Un sapratu, cik labi piederēt mazai omulīgai tautiņai, kur katrs (nu labi - lielākā daļa) zina kas, kam un par ko pienākās Olimpiādē (un par to priecājās kā traki), nevis kā amerikāņiem - desmitiem medaļu un simts punkti, ka līdzjutēji nemaz nevar nosaukt visus laureātus!
Vēl mani ik pa laikam pārņem kaut kādas panikas lēkmes attiecībā uz savu izskatu. Vai nu man škiet, ka esmu tik skaista, ka vīrieši no manis uz ielas nenovērš acis. Vai arī - esmu galīgi viduvēja, bet - tā tur - ir tik skaista! Es gribētu zināt, kurš manā galvā ir iepotējis šo ikdienas skaistumkonkursa rituālo vērtēšanu! KURŠ? 

dibdibdib

Pēdējā laikā piemeklējusi kaut kāda nepilnvērtības sajūta. Ego riktīgi bāž galvu laukā, nejūtas novērtēts un tāpēc man atvēlējis cīņu ar sekām - iesnām un kakla sāpēm. Un vispār ir par to briesmīgi rakstīt blogā, jo: 1) pirmkārt,  rodas priekšstats par kaut kādu depresīvu būtni; 2) otrkārt, šādas lietas uzrakstīt, nozīmē padarīt tās reālas. Jo mazāk pievērš uzmanību negatīvajam, jo mazāks tas ir.
Tāpēc jāskatās uz kādu lielu treknu labumu. Daži man ir padomā. Un arī augusts solās būt jautrs.

dienas

Jāsteidz rakstīt, ka esmu paguvusi noskatīties jau nākamo labo filmu - 2 dienas Ņujorkā. Tā bija gandrīz tikpat laba kā iepriekšējā režisores filma par dienām Parīzē. Un ar labām beigām un romantiska un smieklīga, lai arī pa vidu jānoskaidro attiecības ar visu franču ģimenīti. Filma Parīzē tomēr bija kas neparastāks.
Es pa tam lāgam esmu piedzīvojusi jaukas brīvdienas dzimtajā ciemā un tā skaistajās 520. gadu svinībās. Jupī:)
Un, kā allaž, sajutusi, ka tur mītošajās attiecībās (precīzāk - to trūkumā) slēpjas baigā sāpe.

machina

Noskatījos pasakaini romantisko The Notebook, paskumu par sevi, par to, ka visi ir un es neesmu Positivusā, kaut man neviens tur neliedz braukt. {Raiens Goslings, šķiet, ir kaut kas pārdabiski magnētisks.} Un tad sapratu, ka gaidu nezin kādu brīnumu, kam jānokrīt istabas vidū un jāmaina mana dzīve - deus ex machina. Un tad es sapratu, ka jāiet gulēt, kamēr vēl nav izdomāts  kas trakāks, jo rīt būs laba diena tik un tā.

karsti

Sasmēlies es esmu saules, manim pietiks visam mūžam, - teica Rainis un man šis sakāmais jāaizņemas, lai raksturotu savas brīvdienas, kas beidzot bija brīvas! pie dabas! ar superkarstumu! Sasauļojos es kārtīgi, jo liekas, ka tuvākā laikā saules vannas nebaudīšu. Droši vien pārāk prātīgi tas nav, bet šķita, ka 2 dienās es varu atgūt nokavēto un iedegumu.
Sauli es sasmēlos arī savu lielisko Iecavas cilvēku pasākumā - pārsteiguma braucienā uz Imantdienu Cēsīs. Salijām, dziedājām, patika:)
Ķirši, zāliens, mājas. VASARA!