Jāsteidz rakstīt, ka esmu paguvusi noskatīties jau nākamo labo filmu - 2 dienas Ņujorkā. Tā bija gandrīz tikpat laba kā iepriekšējā režisores filma par dienām Parīzē. Un ar labām beigām un romantiska un smieklīga, lai arī pa vidu jānoskaidro attiecības ar visu franču ģimenīti. Filma Parīzē tomēr bija kas neparastāks.
Es pa tam lāgam esmu piedzīvojusi jaukas brīvdienas dzimtajā ciemā un tā skaistajās 520. gadu svinībās. Jupī:)
Un, kā allaž, sajutusi, ka tur mītošajās attiecībās (precīzāk - to trūkumā) slēpjas baigā sāpe.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru