Tajā pašā dienā, kad apskatīju Ziedoni, mani piemeklēja vēl viens pacilājošs notikums - biju devusies uz BB Factory veikaliņu Lāčplēša ielā - jo tas beidzot atrodams arī Rīgā. Interneta vietni biju atradusi jau pirms kāda laika, kad sāku interesēties par dabisko kosmētiku un īpaši - eļļām. Atklāju, ka tas pieder manai bijušajai socioloģijas kursa biedrenei! Ilgu laiku tikai snaikstījos ap lapu, jo bija slinkums kaut ko pasūtīt no Jelgavas un maksāt par piegādi, bet te - veikaliņš ir atnācis pie manis.
Un tad nu es aizgāju un biju gatava izpirkt visu dabisko, kas vien tur atrodams:). Neesmu vēl tajā pakāpē, lai pati vārītu krēmus un ziepes, bet salikt kopā dažādas sastāvdaļas vai izmantot tās tīrā veidā - lieliski! Aprunājos ar pašu Ievu un sapirku ķopsīšus. Un spārnota lidoju mājās no labās apziņas vien!
Principā esmu nolēmusi, cik vien varu, lietot dabisko kosmētiku. Jo, kad sāku lasīt par kosmētikas sastāviem un pētījumiem, mati ceļas stāvus. Goda vārds! Jā, it kā jau liekas - tas viss taču ir pārbaudīts un mazos daudzumos, bet mēs kosmētiku lietojam katru dienu dažādos veidos un visa mūža garumā. Tā nu es skatos un saviem krēmu kalniem un domāju, ka tomēr vajadzēs šo visu vēl izlietot, bet pēc tam - tikai visu dabisko!
Protams, arī uz mazgāšanas līdzekļiem tas jāattiecina. Un visvairāk - uz pārtiku! Eh, bet tas ir visgrūtākais, jo pirmkārt, vienmēr trūkst laika un resursu, lai pagatavotu kaut ko patiešām veselīgu vai tiktu pie kā tāda darba dienas pusdienlaikā. Otrkārt, visi tie bio un eko riktīgi dārgi maksā.
Bet I am on my way!
Iedvesmai: mazais izzinošais video!
sestdiena, 2010. gada 13. novembris
ceturtdiena, 2010. gada 11. novembris
Ziedonis
Jā, es arī biju! Savu kultūras programmas minimumu šajā semestrī esmu izpildījusi, apskatot Ziedonis un visums JRT.Bija, bija! Labs. Pārmiesojies Znotiņš, teātris iemiesojies visā latviski ziedoniskajā esencē. Atklāju, ka manu profilu draugos jau daudzas sezonas rotā tieši Ziedoņa dzejas vārdi.
Mazliet nazāls tonis, mazliet neirotisma, misticisma, narcisisma, klejotkāres un puikas dullības, sievu gudrības. Un smiekli, kā bez tiem.
Beigās visi cēlās kājās, laikam bija lasījuši, ka citās izrādēs tā dara:)
trešdiena, 2010. gada 3. novembris
zeķes
Pirmdien pirmo reizi uzvilku savās skaistās, jaunās, melni rakstainās zeķubikses by Pjērs Kardēns, atvieglojot maku par ls3+ un tās pašas dienas vakarā zeķubikšu dibenu rotāja skaists caurums un rosīgas iršanas stīdziņas visapkārt.
Damn.
Damn.
sestdiena, 2010. gada 30. oktobris
Par to
Šajās divās dienās noskatījos pēdējā laika aktuālākās filmas - vakar Social network un šodien - Eat.Pray.Love. Abas balstās uz patiesiem notikumiem, abas ir par mūsdienu jaunāko vēsturi. Sākšu ar tikko redzēto - ar dabu galvenajā lomā.
Filma, kur acis ik pa laikam paliek miklas - sinhroni ar Džūliju. Principa es cenšos izvairīties no šādām filmām, jo tās manī mūždien uzurda kaut ko tādu, ko gribas kaut kur nolikt plauktiņā - visas tās attiecību un ko-man-dzīvē-darīt lietas. Sākas analīze, vai attiecībās ir viss, kā vajag, varbūt tomēr ir vērts meklēt tālāk, varbūt braukt uz Āfriku un darīt brīvprātīgo darbu, jaunus iespaidus un skatu dzīvē. Ne jau, ka justos briesmīgi nelaimīga, bet vienkārši - ir tik daudz variantu, ko vēl dzīvē varētu pasākt. Filma skaista, kā gan citādi, ja Itālija, Indija un Bali visā krāšņumā. Mazliet holivudiska, dažām pasāmākslotām epizodēm, ar dikti saldām beigām (man likās, viņa varētu atgriezties pie vīra:)), bet visādi citādi laba:)
Feisbuka filma bija no citas sērijas - tāds kā mūsdienu urbāni elektroniskās dzīves mīts. Kā agrāk bija leģendas par bruņiniekiem, kas cīnījās par varu valstī vai pirmā telefona izgudrotāju, tā mums ir arī stāsts par pasaulē jaunāko miljardieri un tīklu, ko mēs, lielākā daļa, lietojam šobrīd. Esmu pārsteigta, ka Hārvardā tiešām mācās tādi izcilnieki. Bet pats Marks liekas diezgan frīkains puisis, cik nu viņa tēls ir patiess. Kādam taču bija jāizdomā feisbuks!... man gan draugiem.lv joprojām ir pirmā prioritāte. Spēcīgs puisis, bet ģēniji ir biku ķerti.
Filma, kur acis ik pa laikam paliek miklas - sinhroni ar Džūliju. Principa es cenšos izvairīties no šādām filmām, jo tās manī mūždien uzurda kaut ko tādu, ko gribas kaut kur nolikt plauktiņā - visas tās attiecību un ko-man-dzīvē-darīt lietas. Sākas analīze, vai attiecībās ir viss, kā vajag, varbūt tomēr ir vērts meklēt tālāk, varbūt braukt uz Āfriku un darīt brīvprātīgo darbu, jaunus iespaidus un skatu dzīvē. Ne jau, ka justos briesmīgi nelaimīga, bet vienkārši - ir tik daudz variantu, ko vēl dzīvē varētu pasākt. Filma skaista, kā gan citādi, ja Itālija, Indija un Bali visā krāšņumā. Mazliet holivudiska, dažām pasāmākslotām epizodēm, ar dikti saldām beigām (man likās, viņa varētu atgriezties pie vīra:)), bet visādi citādi laba:)
Feisbuka filma bija no citas sērijas - tāds kā mūsdienu urbāni elektroniskās dzīves mīts. Kā agrāk bija leģendas par bruņiniekiem, kas cīnījās par varu valstī vai pirmā telefona izgudrotāju, tā mums ir arī stāsts par pasaulē jaunāko miljardieri un tīklu, ko mēs, lielākā daļa, lietojam šobrīd. Esmu pārsteigta, ka Hārvardā tiešām mācās tādi izcilnieki. Bet pats Marks liekas diezgan frīkains puisis, cik nu viņa tēls ir patiess. Kādam taču bija jāizdomā feisbuks!... man gan draugiem.lv joprojām ir pirmā prioritāte. Spēcīgs puisis, bet ģēniji ir biku ķerti.
sestdiena, 2010. gada 23. oktobris
smieklīgi
Vakar, kad ārā plosījās it kā vētra un pavisam noteikti - Baltijas Pērle, arī mēs pievērsāmies kinematogrāfam. Noskatījāmies ko patiesi jauku - Shaun of the dead, he he:)) Nu patiešām lieliska zombijfilma:)), pie tam, ar britu humoru un dažiem interesantiem filmēšanas paņēmieniem. Gandrīz kā No krēslas līdz rītausmai, tikai daudz smieklīgāk.
Abonēt:
Ziņas (Atom)