Ziema ir klāt ar burvīgi pasakainām ainavām, gleznām aiz loga un mirdzumbaltiem piesnigušiem priežu mežiem. Un es to baudu, vienlaikus kā sajūtu par Ziemassvētku un Ziemas saulgriežu tuvumu, kas šogad tiek solīti kā pieturas punkts pārejai uz jauno pasauli.
Arī šodienas Sus Dungo koncerts bija burvīgi viegls, plūstošs, ar tik organisku melodiju veidojošiem akardeona, flautas un arfas pieskārieniem, kas gluži nevilšus lika domāt par ko pārlaicīgu...
Ja par kino, tad vakara beidzot noskatījos Breakfast at Tiffany's. Mazliet vīlos, visticamāk jau savās gaidās par šo filmu, par stila ikonu Odriju... likās, ka tur būs par mīlestību, kas beigās uzvar visu, bet stāsts bija par meiteni, kas nemaz negrib atrast īstu mīlestību. Bet filma skaista, eleganta un viegla, un es pat teiktu, moderna.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru