Mākoņos

Esmu nepieklājīgi agri augšā sestdienas rītā, jo vairs nevarēju nogulēt - vai nu vakar skatītās filmas Mākoņu Atlants iespaidā vai nu... nē, mazais kluba gājiens un sen nesatikts paziņa tur nebūs pie vainas! Tā ir filma!!! Tā tik ļoti sasaucas ar to, par ko šobrīd domāju un lasu - par reinkarnāciju un to, ka satiekamies daudzās dzīvēs viens ar otru dažādās lomās. Filma to visu parāda ļoti uzskatāmi, vizuāli, brutāli, varbūt mazliet saraustīti un pārāk burtiski. Īstie fani filmu skatās pat vairākas reizes, lai ieraudzītu visas zīmes, kas cauri laikiem sasaucas un ir kopīgas tik dažādiem cilvēkiem, kas var būt sieviete, vīrietis, melnais, baltais...
Jā, laikam esmu uz tāda viļņa, jo filma man dikti norezonēja:) Protams, zināms holivudims tur bija iekšā, īstajā dzīvē ir tik daudz lēnu un garlaicīgu darbību, viss nesastāv no viena vienīga heroisma:)

Gribētu gan ļoti uzzināt, kāds ir mans iecerētais mērķis šajā dzīvē, ja vien varētu uz šo visu paraudzīties no augšas un malas:) Taču zinu, ka ir vienkārši jādzīvo un ''make the best out of it''.
Un vēl - dažkārt liekas, ka tajos trakajos primitīvo cilšu laikos vai iedomātās nākotnes totalitārismā daudz vieglāk ir būt drosmīgam vai revolucionāram, nekā 21.gs. ofisā pie datora taustiņiem.
Un, ahhh, kā man patīk šis aktieris;) Džims!