Teātra sezonu esmu atklājusi ar JRT Noziegums/sods. Nevarētu teikt, ka esmu sajūsmā. Man laikam patīk, ka mani uz skatuves, prioritārā secībā: 1) smīdina, 2) smeldzina vai abus kopā, kā tas tik labi izdodas Jaunajā.
Bet šis gabals mani drūmināja. Nevarētu jau gaidīt, ka šo biezo, smago literatūras klasiku (ko pat esmu lasījusi) varētu atšķaidīt ar kaut kādām smejamepizodēm, kaut gan spurgt pāris vietās bija kur. Dažās vietās smiekli gan bija aizsargreakcija, piemēram, kad pa skatuvi tipināja sieva ar cirvi galvā. Bet vispār - nelaime nelaimes galā. Izrāde šķiet tiešām iedvesa to pašu sajūtu, ko grāmata.
Nākāmreiz iešu uz kaut ko smieklīgāku. Vispār biļetes jau ir iepirktas. Teātris un kino ir mani rudens/ziemas sezonas galvenie našķi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru