Vērtējot, kā pagājušas pirmās 2 nedēļas, kopš nomainījies mans attiecību statuss, jāsaka, ka viss ir pārsteidzoši labi. Var jau būt tas tāpēc, ka iekšēji biju šim pavērsienam gatava un par to biju daudz domājusi, apsverot dažādus rīcības variantus. Var jau būt, ka smadzenes pa īstam nav aptvērušas "situācijas nopietnību" un pār mani vēl nāks kāds pēkšņš apskaidrības skaudrais mirklis.
Es jau nesaku, ka nemaz nav grūti un nemaz nedomāju par bijušo, bet... ir mieriņš. Iekšā ir mieriņš, bet no ārpuses dzīve vienkārši rauj uz priekšu tempā, ka nav daudz laika sēdēt un prātuļot. Un es arī tai ļaujos, jo ir labi - gan istabas remonta plāni, gan lieliskie pasākumi ar sēņošanu un Vienības braucienu. Kā būs tālāk? Es nezinu. Detaļas es nezinu, bet esmu pārliecināta, ka kopējā aina būs lieliska un sola man burvīgus pārsteigumus. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru