Vispār es varētu rakstīt tikai par to, cik ļoti jauks rudens šoruden padevies. Saulains, silts un sauss - riktīgs sss katrās brīvdienās. Un svētlaimīgi mierīga dabas baudīšana komplektā. Sestdien arī - sanāca būt Tērvetē un staigāties pa Pasaku mežu - ar rūķiem un visādiem jaukiem koka izstrādājumiem naivisma stilā - kavēju sev laiku, gaidīdama kādu sacensību beigas. Staigāju, baudīju un domāju, cik lieliski te būtu staigāties ar bērniem, kas tur bija veseliem lērumiem. Un vispār - izrādījās, ka tajā dienā bija Annas Brigaderes 150. dzimšanas diena. Vai var būt vēl skaistāk? Biju pat plānojusi tajā pat vakarā apmeklēt arī kādu ar Brigaderes jubileju saistītu pasākumu Rīgā, bet nokavējos, nu neko, vakars šā kā tā bija izdevies.
Un vēl man nemitīgi apkārt gozējas domas par bērniem - vai nu aiz tā, ka iestājies tāds mierīgs dzīves plūdums un gribas kādas pārmaiņas, vai nu aiz tā, ka sabiedrības stereotipi pieņemas spēkā, vai nu aiz hormoniem varbūt, vai varbūt tiešām tāpēc, ka gribas:))) - bet daudz domāju par bērniem, skatos uz viņiem un domāju:)) Un visu laiku liekas, ka viņu tik daudz man apkārt, uz katra ielu stūra, katrā pasākumā. Tuvojas:)
Tuvojas :)
AtbildētDzēst