piektdiena, 2011. gada 27. maijs

1000 un 1

Pavisam nesen man gadījās redzēt labu filmu. Un nemaz negaidīju, ka patiks, jo trilleris un sprāgst un tādā garā. Bet nu - ir, ir, ir! Pirmkods - par to, kā iespējams nonākt atpakaļ nākotnē, iedēstot pusmiruša vīrieša imagināro tēlu 8 minūšu atmiņas rullīti, ko pirms nāvējoša sprādziena spējis atcerēties viens no upuriem. Nu tur kvantu fizika piesaukta un tā. Un beigās, protams, izrādās, ka tur nav nekādas 8 minūtes, ka tā var būt vesela paralēlā realitāte. Kaut kas idejiski sasaucas ar Durvis aizveras - kur bija parādītas divas realitātes sievietes dzīvē, atkarībā no tā, vai viņa paspēj/nepaspēj iekāpt vilcienā.
Un vispār jau pastāv tāds domātāju novirziens, kas uzskata, ka pasaulē pastāv miljoniem paralēlo realitāšu, bet mēs redzam tikat to vienu, savējo, bet blakus ir vēl citas, kurās mēs neiestājāmies tajā augstskolā, aizgājām uz to randiņu, pieņēmām to darba piedāvājumu, neaizbraucām uz vasarnīcu Jāņos un tādā garā.

Sen es lasīju Ričarda Baha grāmatu "Viens", kur autors bija gājis vēl tālāk - pāris lido hidroplānā virs tāda kā okeāna, kur apakšā vijas simtiem spožu taciņu - abu dzīves notikumi pagātnē, tagadnē, nākotnē un visi iepējamie dzīves pavērsieni un viņi var iegremdēties jebkurā brīdi un apskatīties, kas notika un kas varēja notikt, var brīvi ceļot starp šīm realitātēm. Un, man šķiet, autora galvenā doma bija, ka to var jebkurš:)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru