Pēdējā laikā manā apkārtnē aktualizējušās diskusijas par tikumību. Liekas - kas? Vai tad 21.gs. vispār ir kaut kas neatļauts (ja neņem vērā kriminālkodeksu)? Izrādās ir. Tā pati vecā labā tikumības tēma, sieviete un vīrieši viņas mūžā, ja īsumā.
Patiesībā pārsteidzoši, cik lielu troksni šādas diskusijas rada, cik daudz ir viedokļu un vienīgo balto patiesību. It kā visi esam moderni un darām, ko gribam, bet patiesībā arī tradicionālām vērtībām joprojām ir liels spēks. Un, cik maz gadu ir starp paaudzēm, no kurām viena ir konservatīva līdz kaulam, bet otra liberāla līdz visatļautībai.
Ja nu man kaut kas nav pieņemams, tad tas ir radikālisms un savas patiesības uzskatīšana (uzspiešana) par vienīgo pareizo - reliģijā, politikā, dzīvē. Protams, tas man pašai neliedz veidot diezgan konkrētu viedokli par kaut ko un pieņemt to par sev labāko:).
Bet kāda jēga no diskusijām par tikumību, ja abas puses ir ar pilnīgi pretējiem uzskatiem. Patiesībā tā ir vecā labā spēlīte par to, kurš no mums ir labāks (vai gudrāks). Jo es domāju tā un, ja Tu man nepiekrīti, tad esi: stulbs, neinteliģents, nepieredzējis, jau vecs, vēl jauns, liekulis, subjektīvs.
Bet droši vien, kā vienmēr, viss ir relatīvs. Vienā sabiedrībā par Tavu tikumības izpratni Tevi nomētās ar akmeņiem, citā Tu kļūsi par miljonāru. Un - atkal jau - ja esi laimīgs, tad dari to, ko dari. Bet nevajag mani pārliecināt, ka arī es būšu laimīga, darot tieši to, ko Tu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru