Frizieris Žans

Skaistās seloņu balles sakarā nācās aiziet pie manikīra un friziera. Viss kā nākas - sākumā viens, pēc tam otrs un nemaz nepainteresējos par friziera pieredzi vai vārdu, jo salonā ne jau pirmo reizi atrados. Manikīrs bija lielisks un joprojām ir, bet tad nāca frizieris. Puika...ok, tādi man bieži nav gadījušies, bet kāpēc ne, pēc skata gana stilīgs un gan jau jauneklīgais izskats ir mānīgs. Es saku, ka gribu lokas - ko? viņš pārjautā. Damn, kā man besī frizieri, kas nejēdz runāt latviski - tomēr vēlāk izrādās, ka tik traki nav, runā un saprot, esot no Daugavpils un tāpēc tā.
Manāmi apmulsis par manām vēlmēm sāk meklēt lokšķēres, atrod un laimīgs rāda man. Kaut kur pakausī iezogas tāds mazs, mazītiņš izmisums, bet saprotu, ka šoreiz nav daudz variantu, jo balle šovakar un laika lielam izvēlīgumam nav.
Matu mazgāšana. Liekas - nu super, izbaudīšu vīrieša stipro roku pieskārienus, kas izmasēs manu galvu un matus. Vīrieša rokas bija, bet mazgāšanas-masēšanas process tāds robusts un kokains, spēks ir, bet baudas maz.
Jautāju-varbūt ko citu var mēģināt loku vietā? - Brašings un tā būtu labs. Nē, es tomēr pie lokām palikšu:)
Ok, sākām taisīt LOKAS! Lokšķēres - īsti nevar saprast, vai ir gana karstas un no kura gala tās sākt pielietot. Au, ir karstas, skalps sajūt un mēs abi sabīstamies.
Kaut ko lokojam, kaut ko darām, nu principā es mājās arī tā varētu, ja man būtu lokšķēres un pēc šīs reizes saprotu, ka būs jānopērk. Viņš atzīstas, ka pēdējo reizi lokojis pirms pāris mēnešiem eksāmenā. Es sadugstu vēl mazliet. Un pajautāju, vai pirms tam nevajadzēja kādu līdzekli matos iesmidzināt. Nē, nevajagot. Pasūkstās par maniem īsākajiem matiem, kur neko nevarot salokot. Tu tak esi frizieris, nu izdari tā, lai ir smuki un nevaino, lūdzu, manus matus! Saloko, kaut kā sakārto un sapūš ar laku. Jā, es skatos spogulī un domāju - nu re, tie draudzeņu mītiskie stāsti par frizieriem, kas uztaisa uz galvas siena kaudzes it kā normālā salonā, ir patiesība!!!
Bet puisis patīkams, runātīgs, ja nebūtu tik sasodīti nedrošs un mazpieredzējis ar matiem un lokām. Traucoties prom pasūdzos administratorei, neesmu barga, jo zinu, ka visiem ir jāmācas. Priecājos arī, ka viss sanācis gana ne-dārgi. Viņš man pasniedz frizētavas vizītkarti ar uzrakstītu savu vārdu - Žans - un es dūšīgi pasmaidu.
Pirms balles matus mazliet piekārtoju, sapurinu un sabužinu, nu nav tik traki, lokas ir un turas jau trešo dienu. Redz, un es baidījos:) Bet pie Žana atkal varētu iet pēc kādiem pāris gadiņiem:)