Nedēļas nogali atļāvos pavadīt pilnīgā atrautībā no visām obligāti-vēlamajām atrakcijām, pievēršoties savas dzimtas saišu kopšanai un jūrai!!!, saulei!!! un kaudzēm žurnālu (pārsvarā sievišķi orientētu).
Tautiešu akūtā vēlme emigrēt uz zemeņu laukiem komplektā ar svelmaino laiku nobeidza manu vēlmi kontaktēties ar jauniem humanoīdu pulkiem. Laika nebija ne kājas epilēt, ne šeit kaut ko ierakstīt. Ne arī veļu izmazgāt.
Starp citu, kad mazgāju veļu, man dažkārt patīk sēdēt un vērot, kā tā bundulī griežas. Nu apmēram tā, kā citi skatās krāsnī, kad uguns deg vai akvārijā uz zivtiņām. Vai tā kā seriālu, tikai tur (veļasmasīnā) ir mazāk negaidītu pavērsienu.:)
Katrs jūk pa savam.
Ā, un sestdien, stāvot dzelzsceļa stacijā Ziemeļblāzma, apjautu, ka man patīk sliežu smarža karstā dienā. Tāpēc, ka tā liecina par vasaru un tāpēc, ka atgādina bērnību, kad mēs biežāk braucām uz vasaras māju ar vilcienu.
Tā nav sliežu, tā ir sliežu-koka-eļļas-metāla putekļu apvienotā smarža. Vislabāk var saostīties, ejot pa sliedēm no Ķemeriem uz Smārdi.
AtbildētDzēst