Varu savā amata aprakstā oficiāli ierakstīt: darbs ar cilvēkiem (universāls epitets teju katram darbam mūsdienu pasaulē:). Trakākajās dienās runāju no rīta līdz vakaram - klātiene/stacionārais telefons/mobilais telefons/skyps un viss no gala jauktā un paralēlā secībā.
Dažas dienas sajūtu savus žokļu muskuļus, mežģus mēlē un iekšējo ausi kaut kur dziļumā, kas sapīkusi savelkas pie ntā telefona zvana. O, taču netvorkings un cilvēka savilkšana ar īsto bedrīti ir mana stihija! Izdibināt, kas un kāds katrs ir un ko varētu darīt. Un kāda iespēja audzēt pacietību:))
Un interesanti - kādi tik tie cilvēki ir! Simpātiski flirtētāji, sakautrējušies skolotāji, bravūrīgi puisieši, pazemīgi pusmūžnieki, elegantas dāmas. Jā, dzīves reālijas visā krāšņumā, jo darbs ārzemēs tagad aktuāls daudziem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru