Kāzas

Paldies, Dievam, ir aiz muguras, jo pēdējās nedēļas jau bija piemetusies kaut kāda pārgatavošanās stadija. Es jau vēl neprecos pati tomēr. Protams, viss bija skaisti un emocionāli un pirmreizēji. Protams, šur tur vīlos. Vai varbūt to varētu nosaukt par manu idealizēto uzskatu neatbilstību realitātei. Teiksim par to, ka daži kļūst gražīgi un saspringti, tā vietā, lai būtu vienkārši laimīgi. Daži mēdz sūdzēties par uzticēto darbu gūzmu, daži atkal gribējuši būt divās vietās vienlaicīgi... Eh, karstums man šodien uzdzinis īgnumu. Gluži vienkārši pēdējā laikā man sāk šķist, ka es zinu, kā visiem būtu vislabāk (ārprāc, šis jau ir sievasmātes līmenis:))!!!
Redz, ir divu veidu kāzas (nu labi, trīs, bet trešo neapskatīsim). Vienās tu ierodies un labi pavadi laiku, varbūt palīdzēdams pieturēt vārtu lentu. Otrās tu ieguldi savu laiku un elpu, jo precas kāds, kas tev ir svarīgs. Vispār pasaulē ir diezgan maz cilvēku, kuru labā kāds ir gatavs darīt daudz un dikti, veltot savu brīvo laiku tai skaitā. Man tie būtu daži labi draugi un radinieki, ā, un vēl daži cilvēku idejiskie kopumi - nu, ja tāds pamatīgs darbs bez naudas būtu jāveic. Jo tad tā ir pavisam cita sajūta - tu piedalies, ieguldi un arī priecājies, ja sanāk un priecājies, ka patīk arī tam, kura dēļ to dari. Un sajūties pa īstam piederīgs.
Jāatzīst, ka manī sarosījās teicamnieces sindroms, kad gribas visu izdarīt uz 10 ar plusu un saņemt uzslavas. Jo pa roku galam nav vērts, bet... arī pārspīlēt nav vērts. Dažkārt viss ir galvā un realitāte izskatās daudz vienkāršāka.
UN, protams, bija daudz skaistuma, superīgu cilvēku, mīļu smaidu un jauku momentu un bija lieliska otrā diena ar atslābinošu atmosfēru.
Ko tad vēl... ak jā - rūgts! :)

man

Jo vairāk paklausos Pujātu (to, kurš kardināls), jo vairāk gribas iet uz jogu.

kāzu laiks

Pēdējos divus vakarus līdz manam Vgrāvja dzīvoklim vēlā naktī mani ir atvizinājuši burvīgi pāri. Abi divi - kāzu sakarā. Vienas kāzas bija pirms pieciem gadiem, kad es pirmo reizi biju vedējmāte. Otras kāzas būs tikai pēc nedēļas un vakar aizvadījām lielisku vecmeitu ballīti.
Katamarāns, pelde atklātā jūrā ar nenormālu spiegšanu - bail bija, bet gribēšana vēl lielāka, seksveikala apmeklējums, kokteiļi, jautājumi un atbildes. Vienīgi beigās pulvera mazliet pietrūka, jo karstums bija baiss un darīja savu, ofkōrs, kombinācijā ar šampanieša patēriņu.
Un smiekli bija daudz, nu tā, ka vēderprese jūtas pastrādājusi... :*

vasara joprojām

Šodien pirmo reizi ēdu jāņogas no krūma Iecavas dārzā. Nolaidība jau nu kapitālākā - tik reti braukt un paspēt tikai uz pēdējām ogām, kas man tik ļoti garšo. Ķirši jau sen ir kaputt.
Citādi visās savās kāzu ģēlās varu vien uzskaitīt, ka pagājušo nedēļas nogali vadīju PS un Vienotības jauniešu nometnē, kustinot smadzeņkrokas un uzsūcot zinības (pirmsvēlēšanu trakums lēnā garā ir pārņēmis arī mani, liekot arvien vairāk uzskatīt, ka mana izvēle ir Vienīgā pareizā, he, he).
Pirmdien savukārt bija burvīgs MIKA koncerts, ar visiem hitiem, ko vien iespējams iedomāties. Mani pašu visvairāk kustināja tie mazuliet skumīgie - Happy ending un Days like this. Un Some of them want to use U... izpildījums arī bija burvīgs.
Šodien izpeldināju suni un sajutos tik labi mazpilsētas vidē. Eh...

vājprāts

Ak, cik labi, ka nākamās trīs dienas es būšu pietiekami nodarbināta, lai nesēdētu pie datora un nekomunicētu kaut kādā pilnīgā autopilotā par dažādu kāzu dažādu pasākumu organizēšanu!!! Nezinu, kas man ir vairāk - satraukums par to, ka kaut kas ir jādara vai pati darīšana!!! Vienkārši, kad ieslēdzas tas radošais adrenalīns pirkstugalos un smadzeņgarozā, nav miera:) Need a brake pašai no sevis:)
Bet VISPĀR lieliska vasara - karsta, labi grādi un labi notikumi mij cits citam uz pēdām!