Esmu darba piemeklēta, uz labu vai ļaunu, bet tāds nu ir mans šī brīža jau dikti ieilgušais moments. Pēdējā laika labākais piedzīvojums ir bijis izbrauciens uz Vāciju, kur ar ļoti draudzīgu tehnikas tirgotāju palīdzību, es ne tikai atpūtos, bet arī braucu!!! ar!!! dažādu kalibru un komplektāciju traktoriem!!! pie stūres!!! Principā atliek vien secināt, ka viss ir galvā - ja vajag, es varu arī to darīt:).
Cita starpā mani piemeklējušas tādas dīvainas, sen nebijušas sajūtas - satiku cilvēku, kas vienkārši ir... hmmm, ļoti labs? Nu tāds, ka man īsti nav ar viņu par ko runāt, viņš nav no tiem, kas uzmanīgi klausās un uzdod jautājumus, man neko no viņa nevajag un, iespējams, ka tās ir tikai tādas jancīgas, konkrēto apstākļu diktētas sajūtiņas, kas drīz pāries, bet ir vienkārši labi zināt, ka tāds cilvēks ir un kaut kas pakrūtē sakustējās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru