Vispār es izdomāju, ka esmu baigi ilgtermiņa būtne, tipa sustainable development, kā tagad saka. Es kādus desmit gadus varu lietot jaku un tā tikai mazliet noplūk, bet joprojām ir mugurā velkama, tāpat briļļu vai kosmētikas maku. Man šķiet ar draugiem vai hobijiem ir tā pat, ar ieradumiem... Es pat varētu vienā darba vietā strādāt desmit gadus, ja man kādā brīdī viss nepaliktu līdz sāpēm skaidrs un garlaicīgs.
Es to maku un jaku lietoju tik ilgi, kamēr vienreiz saprotu, ka nu patiešām ir jāmaina, jo jaunais man piedod daudz labāku izskatu un signalizē, ka "esmu sieviete ar jaunu glītu maku/jaku":)):), bet tas vecais vēl joprojām ir labi lietojams un vairāk morāli, kā fiziski novecojis. Vienīgi dažkārt ir spazmatiski atrast to jauno - aizvietotāju, bet tad uz kādiem gadiem/mēnešiem atkal ir miers!
Bet vajag laiku pa laikam palūkoties no malas uz savām lietām un apkārtnes cilvēkiem, lai saprastu, ka kaut kas ir jāpamaina, kaut vai tāpēc, lai neizskatītos nobružāta un līdz ar to arī tāda nesajustos. Par jaunām lietām un vietām! Jā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru