Šobrīd jūtos diezgan kustināta no visām informācijām par 2012.gadu, jaunajām enerģijām un vecajām civilizācijām, kas mitušas uz mūsu zemītes. Nezinu, kam ticēt, kam ne, kam to stāstīt un kas padomās, ka esmu pilnīgi ku-kū. Katrā ziņā rekomendēju
Sokrāta tautskolu, kuras lekcijas esmu nolēmusi pieņemt zināšanai vismaz vienreiz nedēļā. Aizgāju tur un man bija tāds (kā rāda Holivudas filmās, kad galvenajam varonim stāsta kaut ko, kam viņš uzreiz nevar noticēt) -
vou, vou vouuu - (sarauc uzacis un paceļ roku). Septiņas rases, cilvēka enerģijas un pilns komplekts. Kaut kā jau tas iedvesmo... doma, ka mūsos katros ir dievišķā daļa, tāpēc būs par to rūpēties un attīstīt sevi.
Neatejot no kases nākamā dienā devos pēc kāda lasāmgabala un, tā kā bija sniegs un vējš un tuvējā bibliotēka slēgta, grāmatu vispārējās ne-taupības apstākļos nopirku. Protams, bija zīmes vienā gabalā, jo atradu to Rēriha grāmatnīcā un par tieši tik naudiņām, cik man bija līdzi, un - aleluja - tieši par iepriekšējo civilizāciju meklējumiem, ko veica atdzīts krievu acu ārsts Ernsts Muldašovs grāmatā "No kā mēs esam cēlušies".
Tā kā brīvdienas kārtējo reizi noslimoju (lekcijā teica, ka bieža slimošana šajā laikā ir vieglākais veids, kā cilvēks "pārstartējas" un uzņem jaunās enerģijas), tad ielasījos kārtīgi. Tas vēl jāsagremo.
Un tā slimošana arī ir pēdējā laikā dīvaina - vienu dienu galva sāpēja tā, ka spēju tikai aiziet mājās un iekrist dīvānā (ar mani tā nekad nemēdz būt), pluss vēl tās saaukstēšanās un puņķi vienā gabalā. Vai nu imunitāte ir pateikusi - čau -vai arī kaut kas organismā notiek. Vai galvā. Vai sirdī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru