par laimi

Jūtos ļoti labi savā "home alone" periodā, bet, sasodīc, šodien ir pagurums no darba nedēļas un kakla sāpēm (ATKAL) un piektdienas vakaru nevaru pavadīt kā pienākas galvaspilsētā mītošai meitenei. Bet arī dīvāns un pults ir cienījama kompānija:)
Tikmēr varu pastāstīt, kāda "haļava" (nepatīk tas vārds galīgi) mani ir piemeklējusi šonedēļ.

>Svētdien gāju izlietot puiša pēdējo apmeklējumu uz peldbaseinu. Olimpiskā sporta centra baseins ir lielisks, viss tīrs un skaists un lieliska magnētisko aproču sistēma. Es peldēju "lēnajā" sadaļā, pat niru un pēc tam vēl saunā izsildījos. Glance, vienā vārdā! Pēc tam gribēju saņemt atpakaļ drošības naudu un izrādījās, ka uz sveša vārda nedrīkst iet - ha, ha, too late. Un dabūju naudiņu visžēlīgi.

>Trešdien aizgāju uz sporta klubu, jo man abonementu 8 reizēm atdāvināja kursa biedrene. Jē, jē, iešu tagad pasviedrēties sporta zālē. Jāsaka, ka par šo apmeklējumu tik apmierināta vis nebiju, bet esmu apņēmusies iet. Pirmkārt, man kājas sāp riktīgi. Otrkārt, esmu tomēr pieradusi pie jogas ritma, kad ieklausās savā ķermenī un domas ir savienotas ar fizisko kustību, nevis tikai mehāniski jākustina ekstremitātes mūzikas pavadījumā. Viss tāds mazliet bezpersonisks likās un flīzes nostaigātas:) Pluss vēl tā allaž mulsinošā kailo/pufaikās tērpto ļautiņu mija garderobē, he, he, gan jau būs, ko vēl novērot šajā eksperimentā. Izmēģināšu, pārmaiņas ir derīga lieta:)
Un tad vēl man ir sācies kārtējais teātra periods, bet par to vēlāk!