sestdiena, 2011. gada 8. janvāris

Vectēvs

I nemaz negribas, bet - lai visiem skaustu un es varētu nobeigt savu JRT triādi, uzrakstīšu, ka biju šonedēļ uz Vectēvu.
Es nezinu, biju vīlusies vai varbūt ne to gaidījusi, bet Daudziņa stāsti, trīs reālu vīriešu - veca drīzāk-komunista, antisemīta un abu pušu karavīra - man līdz galam... Kas ar to visu īsti bija domāts? Es šādus stāstus esmu dzirdējusi radio, lasījusi. Nē, tas ir ļoti, ļoti labi, ka šī tēma tiek cilāta, atgādināta, parādot, cik dažādi var vērtēt vienu vēstures notikumu un cik dažādi cilvēkus šie notikumi piemeklē. Bet es neesmu droša, ka tā pasniegšana forma bija pietiekami interesanta.
Lai gan, protams, aktieris ir ideāls un tas viss tik ļoti piestāvēja JRT. Un galvenais, ko paņemt, jau atkal tas pats - karš ir pilnīgi bezjēdzīgs un necilvēcīgs akts, ko nekad nevajag pieļaut un atbalstīt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru