Nesen atkal biju devusies vieglā transa jeb jogiskā miegā, ko sauc joga nidra (wikipedia). Dzīvē tas izpaužas tā, ka skolotāja lasa kādu tekstu vai runā par tēmu, bet mēs guļam uz paklājiņiem it kā miegā, bet ne aizmiguši - savdabīga meditācijas forma. Mūsu prāts, ap/zem apziņa darbojas, sekojot līdz lasītājam, kas parasti ir meditatīvs teksts, liekot aizdomāties par savu dzīvi un palīdz ceļā uz harmoniju. Mēdz būt arī kādas vīzijas, sapņi, kur aizceļo gulētāja gars. Nu teorētiski.
Pasākums iet max stundu. Es tādā jogas miegā esmu gulējusi kādas reizes 4 šķiet. Un īstenībā nevienu reizi es neko īsti neesmu redzējusi, jo aizmiegu pie pirmajiem vārdiem un pamostos pie pēdējiem. Varbūt tas nav miegs, bet kaut kāds tik dziļš ceļojums, ko es pagaidām nevaru atcerēties, bet kaut kā abidna. Re, kolēģe stāsta, ka viņa lidojusi pāri zilai jūrai un runājusies ar kādu dievišķu būtni - es savukārt pamodos pirms beigām, jo sāka spiest galvu un palika auksti.
Nedomājiet, ka esam galīgi ku-kū, jo sen visiem zināms, ka "būtiskais nav acīm redzams" un zeme nav tikai melns pikucis vien. Jāattīstās, jāmēģina tikt galā ar dzīves piedāvātajiem mezgliem. Bet joga nidra man pagaidām paliek kā vienkārši laba atpūta - pēc tās ir sajūta, ka pagājis ilgs, ilgs laiks un jūtos možāka.
Man laikam vēl nepienākas:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru